man arvien vairāk patīk viss, kas notiek. Tā iekšejā sajūta, kas ieplūst.
Šobrīd ar - Laura aizmiga laicīgi (nav uztraukuma), smaržigā svece, kaķis, kurš guļ uz lielā spilvena, blakus Laura, kas aizmiga lielajā gultā, sarkanie aizkari un zaļais dīvāns. Darbs, kas interesē. Tikko izveidoja mazu gif aicinājumu mājas lapai, jo šodien radās spontānā ideja, aicināt cilvēkus sūtīt adventes vainagus mums uz e-pastu. Man gribās veicināt sadarbošanos ar skatītājiem. Jo reāli mēs jau nezinam, cik mūs skatās. Viens rādītājs ir konkursu zvani, bet vajag vēl... un vispār musm ir jābūt pilsētas, to iedzīvotāju TV. Tā pa īstam. Jau labu brīdi štukoju, kā to raidījuma vizuālo noformējumu padarīt baudāmāku (piemēram, tas zilais fons un lielie baltie burti beigās vai sludinājumu tekstos, manuprāt, ir vnk traģiski. Operatoram viss tas škiet labs, bet tā nebūt nav. )

Un šorīt man uz mobilo zvanīja kāds vīrs, kurš tā arī teica: šoreiz es nestādīšos, kas esmu, bet ... un izstāsta sāpi par kāda bērnu daŗza auklīti, kura gana nešpetna un reiz palicis ar sirdi slikti. Tad nu grupiņā ienākusi vadītāja un bērniem teikusi, ka viņi tagad vainīgi, ka auklīte slimnīcā... protams, 5-6 gadie bērni to gana labi pārdzīvojuši. Kā nopratu šis stāsts ir pēdējais piliens, ar auklīti un vadītāju, kura to aizstāvot, saķeršanās sanākot bieži.
Tēma interesanta, turklāt, ja nemaldos, šī ir pirmā reize, kad kāds talsos arī ar televīzijas palīdzību vēlas darīt zināmu plašakai sabiedrībai savu sāpi. Katrā ziņā mēģināšu šai tēmu parakņat, tad jau manīs, kas tur sanāks.