Kopš es strādāju, šīs būs pirmās 2 brīvdienas, kad varu neko nedarīt saistībā ar TV.
Gulēu līz 12:00 un gulētu vēl, ja sirdsapziņa nemodinātu un neteiktu, ka mammas istaba no mūsu mantām palēnām jaatbrīvo, ka dārza pasauļoties gribas, ka puķītes parušīnāt ar gribas, ka, galu galā, Inai lapa jāpabeidz, nav jau daudz vairs atlicis. Un sev, laiks sev jāvelta! Sejas maksu no rīa uzliku, lai tās melnās poras izvelk ārā. Vēl visādi sieviešdarbi padomā. Liekas neticami, bet man pēdējo nedeļu laika pat ēst īsti nebija. Laiks jau atrastos, bet tā nepadarītā darba sajūta...

Laura ar Jāni jau vakar bija Jēkabpilī. Viendien upē peldejušies, vakar avotā mazgājās. Man prieks par viņiem un nepaspēu nemaz sevi pazēlot, ka netieku līdz, jo tādām domām galvā vietas īsti nepietiek. Pie mazākas slodzes, varu derēt, ka škrobotos pa šo faktu.

Šodien Sabilē vīna svetki. mamma ar savu teātra grupiņu jau prom. es mierīgi varu pabūt viena....
šõdien vai rīt ar richāku raudenes jāaizbrauc salasīt.
un bute, es takš Mazirbē bute sno zvekjniekiem nopirku. Nu, gardas!