Cik patīkami! Braukt ar divriteni. Kad nav pa kalniem-lejām jābraukā, ritenis tik stabili, labi ripo, es nepiekūstu. Ap pleciem šalle, vējš un saule pārmaiņus. Svaigs gaiss, nav karsts un visu var labi redzēt.
Vakar nopirku Laurai krēsliņu. Šodien Jānis atnāks pieliks. Tad varēšu izmēģināt, kā ir Lauru vadāt. Man jau tas ritenis liels, kruīžņieks. Mierīgi var stabili sēdēt ar taisnu muguru. Ja laiks labs, būtu ļoti labi, ja no rītiem varētu arī līdz Pastendei aizmīties (bendārzs 5km no Talsiem). Pilnīgi esmu ceļa jūtīs.

Auto es gribu, bet ne ikdienai. Man jau pašai nepatika, ka tas uato auto visos sīkumos. Auto es gribu, jā. Lai man ir plašāka rīcības brīvība, bet es gribu arī fiziskās aktivitātes. Un vairākkārt jau esmu pie sevis noškrobojusies, ka, braucot ar auto, nevar kārtīgi nopētīt ceļmalā notiekošo, ka nevar apstāties tur, kur vaig. bet ar auto ir labi sliktos laikapstākļos, ja jābrauc, kur tālu vai ātri jānokļūst.

Tā kā man šobrīd ir ļoti labi. Lai tā mašīna stāv pagalmā, kamēr Raivis savedīs kārtībā. Nav jau nemaz tik daudz tur jādara. Pa to laiku vizināšos ar riteni un uzlabošu savu sejas krāsu. un arī pēc tam.

pilnīgi škrobe, ka tagda jāiet uz autobusu, lai brauktu uz b/d, nevis, ka varu aizmīties.