Sākumā mēģināju kartupeli, puķkāpostu dot. Bet, ar karotīti spiežot un mīcot, tāpat gabalaini sanāk, viņš rīstījās :| Tāpēc man nolaidās rokas... Bet burciņā devu brokoļus, ķirbjus, burkānus... Viskaut ko Ādamiņš izmēģināja un panesa labi.
Es jau arī baidos, ka tik nesanāk pie salduma pieradināt. Mātes piens Ādamam vairs netiek, dodu maisījumu, bet tas galīgi nav salds. Īstenībā pat rūgts (tas H.A.), bet viņam tāpat traki garšo. Augļu burciņas, ko dodu, parasti ir krietni skābas, ne saldas, jo tur visur āboli. Ābolus, protams, pati arī varu pagatavot, tie mums no dārza. Mikrenē var pasildīt, lai mīkstāks...
Dodu Milupas putru, bet man neliekas, ka būtu traki salda... Vairāk tā graudu garša kā tāda dominē. Kristāliskais cukurs tur neesot klāt...
Vispār, es tā skatos, laiks ir pienācis, ka varu pati arī putras taisīt.... :/ Kaut kā bij tas ārstes norādījums piemirsies 8((( Griķu un rīsu putru varot taisīt, pirms tam kafijas dzirnaviņās samaļot tos graudus. Pēc tam tāpat ūdenī vārītu var dot, bez nekā, vai ar to piena maisījumu, ko pašlaik dodu... Bāc, šodien pat aiziešu pie mammas pēc tām dzirnaviņām
tas biškiņš, kas tiek pateikts - Post a comment
Lyr (lyrfeel) wrote on September 24th, 2007 at 02:15 pm