Mums logi ir saules pusē. Ap 13:00 kā parādās tā līdz vakaram. Smuki saulrieti paveras un tā. Virtuvē, pie sienas pretim logam, ir atstutēts tāds kā spogulis. Atverot virtuves durvis tās mala pieskaras šim spogulim. Tikko notika baigās lietas. Jāni skoridorā zīmē trafaretu, es kārtoju biedrības dokumentus, Laura rāpo un visur piedalās. Jūtam - smird. Pēc deguma. Elektr;iba tā nav. ārā arī nē. Tātad smaka nāk no ventilācijas šahtas. Piebāžot pie tās degunu, tā arī likās. katram gadījumam izgāju koridorā, - ja nu kaut kur ugunsgrēks. Vis smierīgi. Nomierinājāmaies - sak, gan jau kāds virtuvē pārcenšas lieldienu olas krāsojot. Darbojamies mierīgi tālāk. Pēkšņi manu, ka no virtuves jau ceļas viegli dūmiņi. Tādi gaiši un plāni, saulē pat gandrīz nemanāmi. Bet nu nedeg nekur, tik smaka pieņemas spēkā! Un tad pamanīju - pret spoguli atstutētās durvis sākušas gruzdēt. Jau tā, ka pamatīgs robs izdedzi un jau dūmi sāk celties. Tāds, lūk, spogulī atstarotās saules spēks!
Ja nebūtu mēs mājās, šitā ugunsgrēks varēja arī izcelties...