a man ir lomkas. Gribu bērnu barot ar krūti, bet tā vietā atslaucu pienu un leju izlietnē un taisu bērnam pudelīti. Lomkas no tā, ka nav bērna ķermenīša blakus un nav viņa mutītes. Ka nav tās saiknes, kas rodas, bērnu barojot. No rīta Laura pamostas un amn tik ļoti gribas paņemt viņu blakus gultiņā un pabarot. Bet tā vietā iesmērēju vau-vau sunīti un jūtos tā nekā.
Vispār ir tāda pēkšna viegluma(?) sajūta. Jānis naktī auklēja mazulīti un lika midzināt. Vakarā arī iemidzināja un tikai tad brauca pie puikām. Ir tik nereāli jocīga sajūta, kad vakarā Laura ir jāpabaro un jāliek gulēt un to dara Jānis, bet es mierīgi vannasistabā pucēju zobus. Un naktī. Guļu gultā, bet Jānis šupo Lauru. Njā... Neteikšu, ka neaptīk, bet pieradusi arī neesmu. Tā kā vainīga jūtos, vai.
Savu pienu nedodu, jo bērns ļoti dikti purkšķina un pat naktī mostas no sāpītēm. Tā kā es arī uz vella paraušanu nodarbojos ar gāzīšu laišanu, tad izmēģināsim, via Laurai nepaŗies tā gāzēšanās. It kā vakar vienlaga viāni vēders pūtās, bet es arī 2x krūti iedevu. Šodien savu pienu nedošu nemaz un dodu Sempfer Bifilus. Ja naktī gulēs labi un vēdrs negāzēs, tad rīt iedošu nedaudz arī savu pienu. Un tad arī varēsim izdarīt secinājumus.
Vispar tā pudeles došana ir nākusi par labu. Ar manu krūti laura jau tik to vien darīja kā našķojās - ik pēc 1,5h prasīja un es ar to lU darbu nokāvuseis arī devu, neievērojot īsti starplaikus. Galu galā sākumā tak tika deklarēts, ka jādod krūts pēc pieprasījuma. Taču Ne jau tik leilam bērnam. Kaut kur pa vidu bija jāsāk ievērot rēžims un +/- pieturēšanās pie grafika barošanā. Taču mums tā nebija. Toties tagad sanāk dot pudeli ik pa 3h, kas būtu nromāli. Bet vakar bija grūti izcīnīt tās 3h, Laura nepakam negribēja piekāpties. Izskatās, ka šodien tā lieta jau iet vieglāk. Tikko man izdevās pašai Lauru iemidzināt bez krūts, bet ar pudeli :D Bet ar pudeli jau vieglāk variēt, kad viņa jau piemigusi, tad neļauju pienam tecēt knupītī un viān vienkārši zīžļā to pudele sgalu. Šitā pēc pāris reizēm izdosies iemānīt arī sosīti. Šobrīd vēl neatzīst. Un tad, tad arī ārā ar sosīti varēsim iet un naktī iedot! Aij, kaut nu vis sizdotos un kaut nu mans pienes negāzētu viņai vēderu un kādu 1 ēdinereizi dienā ( no rīta) varētu dot savu pieniņu.