30 January 2007 @ 11:17 am
Tikai par un par Lauru un visu, kas ar to saistīts  
a man ir lomkas. Gribu bērnu barot ar krūti, bet tā vietā atslaucu pienu un leju izlietnē un taisu bērnam pudelīti. Lomkas no tā, ka nav bērna ķermenīša blakus un nav viņa mutītes. Ka nav tās saiknes, kas rodas, bērnu barojot. No rīta Laura pamostas un amn tik ļoti gribas paņemt viņu blakus gultiņā un pabarot. Bet tā vietā iesmērēju vau-vau sunīti un jūtos tā nekā.
Vispār ir tāda pēkšna viegluma(?) sajūta. Jānis naktī auklēja mazulīti un lika midzināt. Vakarā arī iemidzināja un tikai tad brauca pie puikām. Ir tik nereāli jocīga sajūta, kad vakarā Laura ir jāpabaro un jāliek gulēt un to dara Jānis, bet es mierīgi vannasistabā pucēju zobus. Un naktī. Guļu gultā, bet Jānis šupo Lauru. Njā... Neteikšu, ka neaptīk, bet pieradusi arī neesmu. Tā kā vainīga jūtos, vai.
Savu pienu nedodu, jo bērns ļoti dikti purkšķina un pat naktī mostas no sāpītēm. Tā kā es arī uz vella paraušanu nodarbojos ar gāzīšu laišanu, tad izmēģināsim, via Laurai nepaŗies tā gāzēšanās. It kā vakar vienlaga viāni vēders pūtās, bet es arī 2x krūti iedevu. Šodien savu pienu nedošu nemaz un dodu Sempfer Bifilus. Ja naktī gulēs labi un vēdrs negāzēs, tad rīt iedošu nedaudz arī savu pienu. Un tad arī varēsim izdarīt secinājumus.
Vispar tā pudeles došana ir nākusi par labu. Ar manu krūti laura jau tik to vien darīja kā našķojās - ik pēc 1,5h prasīja un es ar to lU darbu nokāvuseis arī devu, neievērojot īsti starplaikus. Galu galā sākumā tak tika deklarēts, ka jādod krūts pēc pieprasījuma. Taču Ne jau tik leilam bērnam. Kaut kur pa vidu bija jāsāk ievērot rēžims un +/- pieturēšanās pie grafika barošanā. Taču mums tā nebija. Toties tagad sanāk dot pudeli ik pa 3h, kas būtu nromāli. Bet vakar bija grūti izcīnīt tās 3h, Laura nepakam negribēja piekāpties. Izskatās, ka šodien tā lieta jau iet vieglāk. Tikko man izdevās pašai Lauru iemidzināt bez krūts, bet ar pudeli :D Bet ar pudeli jau vieglāk variēt, kad viņa jau piemigusi, tad neļauju pienam tecēt knupītī un viān vienkārši zīžļā to pudele sgalu. Šitā pēc pāris reizēm izdosies iemānīt arī sosīti. Šobrīd vēl neatzīst. Un tad, tad arī ārā ar sosīti varēsim iet un naktī iedot! Aij, kaut nu vis sizdotos un kaut nu mans pienes negāzētu viņai vēderu un kādu 1 ēdinereizi dienā ( no rīta) varētu dot savu pieniņu.
 
 
( Post a new comment )
[info]lapsa123 on January 30th, 2007 - 11:21 am
es Tevi nesaprotu.
vidējam bērnam noņēmu pupu, tad kad pašai bij jālieto zāles.
māsai došu kamēr gribēs.

barošana nav vien paēšana, bet gan ciešs emocionālais kontakts mātei un bērnam - mīļošanās, saprašanās un galu galā arī barjera kā bērns tiek pasargāts no slimībām, atņemt pienu tagad, kad slimības, vīrusi plosās apkārt ir nenopietni!!! neviens ārsts neiesaka slimošanas laikā mazuli ņemt nost no krūts barošanas.

es nekad nedarītu tā kā Tu. :(
(Reply) (Thread) (Link)
phoenix[info]phoenix on January 30th, 2007 - 02:00 pm
a ko lai dara, ja beerns mocaas no veedersaapeem?
pavisam atnjemt kruuti es negribu. es gribeetu paariet uz daliito baroshanu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Strēlniece[info]str on January 30th, 2007 - 02:41 pm
tad iesākt ar savas ēdien kartes pārskatīšanu
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
phoenix[info]phoenix on January 30th, 2007 - 02:59 pm
tas jau sen ir izdariits.
nu necenshos es par katru cenu beernam kruuti atnjemt un arī nekaifoju no tā, ka pašai pilnas krūtis piena, bet bērnam nedodu :(
BET! Es pati pēdējoā laikā (pat pēdējos mēnešus) tik traki purkšķinu un jo vairāk paiet laiks kopš dzemdībām, jo bezmaz trakāk. Un manā ēdienkartē nav nekā tāda un tas jau dzen tai nesapratnē. Kā es pati novēroju, pēc jebkā, ko esmu ēdusi, man vēders pūšas. Tātad pašai ar savu vēderu jātiek galā pirms laurai pienu dot, ja vispār lauras vēderu ietkemē mans vēders. Ai. Un no tā, ka vienu dienu laura pilnībā nedabūs manu pienu, viņai nekas nenotiks. Toties man būs lielāka skaidrība, kā rīkoties.
Jā, ir Laura piramsi berns, bet tas nenozīmē, ka neko mēs nezinam un ka ejam vieglāko ceļu.
//piedod, ja paskarbi, bet man rodas sajūta, ka mani nosoda un uzskata, ka neko īsti nemēģinam. Tā nav.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]lapsa123 on January 30th, 2007 - 04:51 pm
tik lieliem mazajiem parasti nepūšas puncis, ja pirms tam nav īpaši pūties!

neviens Tevi nenosoda, Jūs visi trīs esat malači. :)
Bet neatņem savai meitiņai pupu, nu kaut vai mīļošanās pēc, jo diez vai Jūs vēl kādreiz dzīvē būsiet TIK tuvas, kā tagad, kad pelīte ir tik atkarīga no Tevis.

bet zini, jā, tik lieliem mazajiem laikam tiešām var vadīties pēc sava punča, jo reizēm, kad man sāp puncis es saprotu kāpēc meita ir bijusi tik nemierīga pirms brīža.

Dod pupu meitai un vēro sevi, piedomā ko Tu ēd un no kā Tev tas puncis pūšas, un tad jau drīz vien abas smaidīsiet!

Jums viss izdosies! :)
(Reply) (Parent) (Link)