Un vispār. vakar es izdomāju kruto plānu, kā es avrētu neatgriezties strādājošo statusā jau maijā, bet mierīgi būt kopā ar Lauriņu vismaz līdz viņas 1,5-2,5 gadu vecumam. Gribētos jau līdz 2,5 gadiņiem, kad normāli var bērnudārzā laist, nevis tik mazu ķiparu....
Nu lūk, plāns sekojošais: Talsos dzīvojam 1 istabas dzīvoklīti, kuru paņēmām uz kredīta. Mana mamma un braļis dzīvo privātmājiņā pilsētas otrā pusē. Brālis šogad pabeigs 12.klasi un, visticmaāk, ies uz Rīgu. Rīgā dzīvos pie omītes. (varbūt savādāk?) Katrā ziņā viņa sirdsāķīte jau Rīgā mācās. Cik ir runāts, brālim nav dižu plānu palikt Talsos. Tad nu tā - brāli aizfīrējam uz Rīgu, rezultātā atbrīvojas 2 istabas mājā, uz kurām pārceļamies mēs. Mājas projekts ir tāds, ka mūssu 2 isatbas no mammas isatbas ir smuki nodalītas un dzīvot var smuki netraucējot viens otram. Savukārt dzīvokli mēs izīrētu, tādējādi man nebūtu jāstrādā, lai nopelnītu naudiņu kredītiem. Turklāt dzīvojot mājā, Luara būs jau gadu veca un viņai būs pagalms, kur pabūt laukā, nevis daudzdzīvokļu mājas 4 stāvs. Tālāk. mammu varētu aizfīrēt uz Austrāliju pie draudzenes. Moš savu pers. dzīvi sakārtos. Mamma ar saka, ka tad, kad brālis būs Rīgā, varēs sākt domāt par citām dzīves iespējām. Tādā gadījumā mums paliks visa māja! Vo! Mans krutais plāns. Jācer tik, ka neizgāzīsies ar blīkšķi, ja brālis tomēr nepārcelsies uz Rīgu. Tādā gadījumā man jau maijā, kad Laurai būs tikai 11mēnesī, jāsāk strādāt... :(((