Rimčikā iepirku paiku. Pie kases stāv saraksti, kuros var ierakstīties tie, kas atbalsta to brīvo dienu pārcelšanu uz pirmdienām, ja (nu jūs jau zināt). Ņēmu rakstāmo, ierakstīju darumu, savu vārdu, uzvārdu, ieraudzīju, ka vajag arī personas kodu un noliku malā rakstāmo. Saprotu jau, ka bez identitātes norādēm nav jēga to parakstu vākšanai, tāpat saprotu arī to, ka mans personas kods un citi dati tāpat pa visu pasauli izvazāti un tomēr. Necēlās roka to p.k. ierakstīt tik publiski un atvērti.