un jā - jūs jau nemaz nezināt, ka e stagad puskrople, pusinvalīde, pusvienkārši stulbaklibotāja...
respektīvi, 1dien nokritu. nokritu tā, k auzkritu akmenim, kurš par šādu manu necieņas izrādīšanu pret akmens personību, iedragāja man celi. precīzāk - ceļa locītavu. Pušums nav liels, bet toties dziļš, biju uzņmešanā, tu pateica, k ašūt nevarot, jo esot jau pagājušas cikturtās stundas... rezultāts - kāju saliekt nevaru, lēnām velkos, kāju kā taisnu stabu pievelkot klāt, apsēsties normāli nevar (kājai jābūt iztaisnotai), uz poda vispār jautri iet... :D, pateisībā kaitinoši: paiet normāli nevar, kur nu vēl ātri, pie nepareiz aleņķa saliekšanas sāp, un nu jau sāp locītava jau no tā vine, ka jamā visu laiku saspringtā, iztasinotā stāvoklī stāv... tik ļoti gribas to kāju saliekt!!!