Nākošnedēļ braukšu uz Rīgu, Lauru uz pāris stundām būs jāatstāj kāda cita gādīgajās rokās, bet, ai, kā negribas! ļoti, ļoti negribas. Pirmkārt, pupa viedā būs jādod pudelīte un ortkārt - mammas nebūs blakus, a ja nu lauriņai vecmāmiņa šķitīs pārāk svešs radījums? Nav jau it kā traki Laurai ar svešajiem cilvēkiem, a ja nu šoreiz!
Un vēl - ņemt tos ratus, neņemt? Palikt pa nakti pie omes vai vīramātes? Pie vīramāte sbūtu izdevīgāk un siltāk, bet tur īsti kur gulēt nebūs. Ek, ek ek. Bet jādara ir, atkāpties neavajdzētu - jāpierod pie šādu jautājumu risināšanas.
Un vispār, varbūt tesīšos ar visu bērnu slingā. kaut gan - tas arī bšu nogurdinoši mums abām.

Un mums vēl nekurina.Rezultātā: laurai ir iesniņas!!! Bwee.