uj! mēs pa ilgiem laikiem ar Lauriņu aizgājām līdz centram! Kā otrdien izliju un dabūju tempr., tā tikai šovkaar izkustējāmies ieelpot svaigu gaisu. Un ar riktīgiem podiem :) Saplēsu glāzi kafejnīciņā, tupat arī Luariņu pabaroju. tagad zinu vienu publisku vietiņu talsos, kur var neukrītoši pabarot bebīti un nejusties traucētai :) Pēc tam iegājām apģērbu veikalā. A tur tie drēbju stendi izkārtoti uz tādiem maziem ritenīšiem. Stendi novietoti vien sotram tik tuvu,ka ar ratiem nevar normāli tiem izbraukt cauri. tadnu es tos arī izgrūstīju. Veikala pārdevēja-uzraugs bija pavisam īgna un neapmierināta. A kas ta man - apmierinātu ģīmi stumdījos pa veici tālāk un sarunājos ar Lauru, stāstīdama,ka tagad arī talsos ir dārgās drēbes ar nepamatotu uzcenojumu (kaukāda žakete pa 60ls) Es vispār uzskatu, ka drēbēm ir nāvīgs uzcenojums. Un tā kā mans bračka aizvakar nopirka sev džemperi par 60ls, man šī ir sāpīga tēma. Brālis nesaprot un neprot izanalizēt vērtības. 18gados jau vajadzētu tā kā šo to saprast. Nevar viņš atļauties pirkt džemepri pa 60Ls. nevar. aij... ok.

toties lauruks aug griezdamies kā kāpostgalviņa - nu jau i rpavisam liela dāma. Un nav pat 3mēneši pagājuši. Siekalzaķis mīļais :) mans tētis, Lauras vectētiņš, zvanīja no Īrijas. Es viņam biju lūgusi, lai palūko drēbītes Luariņai - varētu būt, ka tur ir lētāk nekā pie mums. A šis zvana un stāsta, ko jau sapircis :) ''Sķiet sapircis ir daudz, nevis pa 1 eksmeplaŗam, bet pircis uzreiz iesaiņojumus, kuro svairāki eksemplāri iekšā. Iedomājos savu tēti bērnu veikalā un... interesanti, kā viņš jutās? Mans emocionāli noslēgtais tēvs. :) Tagad, kad viņš septembrī atbrauks uz latviju un pirmoreizi ieraudzīs Lauriņu, būs kā salatēvs ar lielo dāvanu maisu :)))