Staigājoties un meklējot kādu piemērotu ceriņkrūmu, nu ļoti tuvinātas sajūtas, ka kas tāds pavisam nesen jau ir bijis. Jā, pirms gada, es tieši tāpat pa šo rajonu staigāju un meklēju ceriņus. Toreiz man neveicās tik labi (lai arī ceriņu te ir ļoti daudz) un galu galā ieklīdu mežā. A tur ļoti daudz tādu divainu skaistu baltu ziedu krūmkokos. Saplūcu pilnu klēpi un laimīga nesu mājās. Un tikai mājās atklājās, ka tie ziedi smird/specifiski smaržo pēc urīna. Tie ir pīlādžu ziedi un tagad es par tiem tikai no attāluma priecājos.

A tagad ejot mājas ar ceriņu pušķi, tīri neviļus palūkojos uz tā ziedlapām un uzreiz pamanīju nu ļoti daudzlapainu ceriņziedu. Veselas 8 lapiņas! Vispār šogad sanācis redzēt tādus galējus ceriņziedus - gan ar 2 lapiņām, un nu arī ar 8ām. Un īpaši nemeklējot :)