peec shii pousta, sanaaca atkal atcereeties taas atminjas, un agraa pavasara smarzhu un piemaajas mezhinja zaljumu, vizbuliites, starutinju, ritenju trasi, lazdas, kalninjus, teeju lasiishanu un visu, kas saistaas ar to laiku. Taa bija un joprojaam ir fantastiska vieta, kur augt beernam. Un es noteikti shogad pavasarii ar visu savu lielo punci braukshu turp. Neieshu es gar savu maaju - taa ir paaraka izkjeemota, bet iehsu uz mezhinju, staigaashos pa taam vecajaam takaam un... un vnk elposhu to gaisu! Tur bija maijpukjiishu sleeptuve taalu nost no takaam. Visamz toreiz man likaas, ka taalu nost no takas, bet gan jau, ka tas viss patiesiibaa ir ljoti miniatuurs :) Bet vienalga sasodiiti miiljsh! Ai, kaa man patiik tas pavsaraa koshi zaljais zaljums, spirgtais gaiss un miera, emociju paarpilniibas, laimes izjuuta. Seedi kaa taads mazs ruksis zaalee un skaties sliidoshos maakonjos.