Vispirms es atsmērēšos, lai jūs nedomātu, ka esmu galīga ņuņņa...
Man nav daudz spēka, jo es tak atdodu savu spēku un enerģiju bebim, kas aug vēderā! Tas, ka vēders nav milzīgs, no malas nevar redzēt vispār, vēl nenozīmē, ka arī spēki un enerģija ir tāda pati, kā vecajos laikos.
Nu lūk. šodien izdomāju, ka gribu bikiņ iziet laukā. Pastaigāties, varbūt līdz veikalam pēc baltmaizītes aizčāpot... No mūsu mājām līdz IKI lielveikalam ir minūtes 10-15. Turp aizgāju smuki, ar līkumiņu cuar parku piedevām. Veikalā, protams, ar maizi vien nepietika, vajadzēja arī vēl visādus citādus sūdiņus: kā sulu, augļus, saldējumu, u.tt. Rezultātā soma man kļuva par smagu. Pāris metrus aiz veikala sapratu, ka līdz mājām to visu stiept negribu un laikam arī nevaru. pat vēders sāka spiest/ sāpēt. Rezultātā zvanu zaķim, lai nāk man pakaļ. A zaķis vispār šodien negribēja nekur laukā iet. :D Nu muļķīgi jau sanāca, jātrenc no mājām jancis laukā tikai tāpēc, lai palīdzētu man līdz mājām ēdamo nogādāt :) it kā grūtnieces varot līdz 3kg pārnēsāt, lielāks smagums va rbūt bīstams - spontānais aborts un tā. Turklāt, ja ņem vērā, ka manai mammai grūtniecības bijušas smagas un ar sarežģījumiem, tad riskēt nevajag, tā es izdomāju, mhm.