esmu radusi mieru. vismaz to, ko nosacīti par tādu var saukt fundamentāli. iekšienē.Vēl jau soli pa solim jādodas uz to, lai varu atbrīvoties no sārņiem, tā teikt. Lai varu būt brīva no nevajadzīgām bailēm.

šis laikam būs tāds kā atskaites punkts/pousts tiem, kas mani lasīt mēdz gan ienākot manā jourālā pa tiešo (un zinu, ka tādi patstāvīgi lasītāji ir), gan tie, kas mani pārlapo savās friendlistēs. No manas pers., fiziskās dzīves negribu neko vairs stāstīt un publiskot. Man te nav ko vairs rakstīt. tikai izjūtas. Bet izjūtas un domas, pārliecības materializējot kļūst pārāk tukšas.

Ir tāda pašpietiekamība un iekšēja miera izjūta, sajūta, ka viss ir kārtībā. Nav trauksmes. Ir vecas bailes, kompleksi, atmiņas, nelabas lietas, bet tās pazudīs. Viss ko vajag - lai ir silti dvēselei. Man šobrīd ir.

uzkrājas spēks.