garastavoklis atkal ir tāds, ka var rakstīt.
šodiena ira ražīga diena. jācer, ka viss ieplānotais arī tiks realizēts. vispār diean sākās jau jauki un mīļi un tā, bet tad trolejbusā man blaksu apsēdās kkāds vecis, kurš onaneja un blenza man virsū. pārpildītā trolejbusā. ibicik! sfdjhsj j fkj fjrfd se fre!!! Es tik ļoti apmulsu, ka vnk klusējot piecēlos un aizgāju uz pašu trolejbusa aizmuguri (pirmst am sēdēju pašā priekšā) un... un... turpināju klusēt. hhh. A ko darīt šitādā situācijā?. aij.

labi. tālāk.

es iešu uz lekcijām, mācīšos. Ka tik jau nav par daudz viss aizlaists, man tagad ir stress par šo manu dzīves jomu. brrr.
vēl es, ņemoties pa LU lapu, uzduros uz Lu autoskolu. tas ta štrunts, negribu nekādu Lu autoskolu, toties šitā doma man tik ļoti iesēdusies, ka rīt (šodien nevaru, jo man nav līdzi pases) eju pieteikties uz Mustanga kursiem. tie sāksies jau 22.03. ;). Am, šī ir spontāna ideja, tāpēc ceru, ka viņa līdz rītdienai man nepazudīs. hh. ;)

tad vēl es šodien esmu nolēmusi nopirkt sev normālu standarta klavaitūru mājām, lai varu pastrādāt. Kā nekā esmu jau sev bez maz plānus astādījusi, ko man kuru dienu ir jāizdara. Ar tiem plāniem gan ir tā, ka - ja viņi ir, tātad ar viņiem nebūs kaut kas labi. ;/ ;)

NU jā, pa brīvdienām man nags aizlūza(?), aizķērās un man nebiaj nagu vīlītes līdzi. rezultātā, es tik ilgi viņu "līdzinināju" ar zobiem, ka viena naga man vairs nav. Un tā ir kā mānija, ja tas notiek, tas vnk aiziet jūriņā - šobrīd nav vēl viens nags. Es tikai ceru, ka tikšu mājās laicīgi, lai apgrieztu un apvīlētu pārējos normālā paskatā.

nu jā, ārā snieg joprojām.