Tu izliec vienu kāju no gultas. Tad otru. Piestutējies un, izberzējot miegu no acīm, ieraugi aiz loga krītošo sniegpārslu deju. It kā harmonisku, it kā haotisku. It kā lēnu un tomēr virpuļojošu. Fonā skan tava mierīgā miega mūzika, kas sien domas un apziņu, neļaujot piecelties un ir tāda viegla nerealitātes nojausma.