mmmm... nu, kolīdz esmu iejuties sabiedrībā un daudz maz atraisos, mani, ēēē, jociņi ir lielākoties tādi.. nu pikanti. :P ar sieviešu dzimtes pārstāvēm tie tādi paliek ātrāk, savukaart ar vīriņiem tur savai tuvībai jāizveidojas. piemēram, kamēr kādai nesen iepazītai inesei (vārds izvēlēts pēc principa 'randomā') es varētu kaut ko pateikt par slapjām vāverēm, kaimiņš no manis neko tādu nedzirdēs vēl 12 ar pusi gadus.. ;)) un tad es jau enivei būšu atstiepis galus.

tu neplaano saniegt 50gadu robezhu? :))
un slapjas vaaveres...bwe, cereeju, ka buus, kas interesantaaks

es cenšos vispār neko neplānot. :) kā būs, būs. lai tie 50 gadi izdomā, vai viņi vēlas mani.

slapjas vāveres bija tikai piemērs. :) tu domā, ka esi jau TUR, kur es sāku jokus teikt lielos? ;P

nee, es runajau tiehsi par piemeeru!

piemēriem jābūt interesantiem tikai tad, kad tie kaut ko māca. es, pasarg dies, negribu neko no tā visa kādam mācīt..