Nja. Neesmu īsti izguējusies. Jā, bingo! Neesmu bijusi mājās. Jāsaka bez maz vai - atkal. Bet ticiet man, es to nebiju ieplānojusi. Kās anača kā ne, bet jau nedaudz pēc 15:00 nokļuvu pie Zandas. Es nezinu, kur tas laiks pagāja, bet viņš aizskrēja. Mēs dzērām tēju, ēdām desas, runājāmies, skatījamies southpark 2 multenītes, mazos reklāmklipiņus. izodmājām, ka jāiet laukā. it kā uz veikalu pēc alus, bet arī bikiņ pavazāties. Man sākumā bija auksti, bet beigās tik labi, silti, turklāt arī sniegs bija sācis snigt. Man tiešām laikam bija pazudusi laika izjūta tai pastaigā, bet es labprāt būtu staigājusi vēl un vēl.

Pāris bildes no pastaigas. Rezumē būtu: es vislaik biju kaut kur augstāk par zemi (imho, lādējas lēni):
Viss sākās ar žogu pie vienas pamatskolas, kura tagad esot pārtaisīta par igauņu pamatskolu. Es atradu (ha, neavrēja neatrast) žogu. Tas mna izsauca asociācijas ar bērnību un es līdu augšā/ Ar mērķi mēģināt max tālu pa viņu nsoatigāt/nolīst. Re ku es balstos pret vienu koku, stāvēdama uz šoga. Savukārt šitā bilde vnk man šķiet ļoti krāsaina, samidīga un tā tālāk. Šite ne1 mani pietur pie rociņas, lai es nenomauktos. Bet jāteic, ak vienu žoga posmu es nogāju pilnīgi viena pati, neturoties ne pie ka'diem zariem, kokām, rokām. Šajā vietā skolas žogs jau pārgāja kaut kādā privātīpašuma žogā (smuka bilde). Nu jā, kaut kādā veidā jatiek arī lejā - ne1 piedāvā manam zābakam savu plecu.
Hh, no iepriekšējā žoga nokāpjot, manas pēdeas vēl nav skārušas zemi - es esmu kukuragā(?) un mani ness. Bija tur a ceļam tāds foršs šķivis, kurā bildējāmies, bet taš bildes nesanāca. Toties es ieraudzīju elektrīabs stabu, kurā man savajadzēja arī uzkāpt. Laimīga elektrības stabā. hh. Pa ceļam līdz nākamajam objektam, kurā es uzrāpos (tad es par to, protams, nenojautu), sanāca vēl šis tas: šistas01, šistas02(dikti patīk), šistas03. Nu jā. Un tad patrāpījās koks. Nezinu kā jums, bet man šo bildi gribētos saukt par "kāpējs debesīs" vai kaut kā tā. Pašā nobeigumā uzrāpos pa ugunsdzēsēju kāpnēm līdz kaut kādas 5stāvenes jumtam. Tiesa gan, nobildēts ir tikai kāpšanas procesa pauze, lai gan , cik no augšas manīju, Zanda kaukuo bildēja arī tad, ka dbiju augšā. Bet nu jā, laikam viņai neapatika un izdzēsa laukā :/.

Kad atnācām atpakaļ, tika nodemosntrēti pāris Bjorkas videoklipi. Kā izpildītāju viņu zinu, bet klipus redzējusi nebiju. Hmz, patika. Nez, kaukā uz noskaņu paņēma. Vārdu sakot, man likās, ka nav ļoti vēls, izrādījās ir - pēdējais transports bija pirms minūtes aizgājis. Ejot uz naktsmājām, vēl kādu brītiņu pariņķojām ap teritoriju, ieskaitot kaut kādus kapus, no kuriem lecām ārā pāri žogam. Zanda bija mājās, tāpēc šie kāpelējumi nav iemūžināti. Patiesībā vakarnakt bija vēl viens kāpelējums - pēdējais un tas bija lēciens pāri ne1 mājas žogam. Cik nu lēciens, cik nu vardulīga ķeburošanās. hhh.
Domājāt, ka es kārtīgs bērns aizgāju gulēt. Pareizi - nē. Patiesībā baisi ilgi norunājāmies. Par visādām tādām slidenām tēma, kā par dzīvi pēc nāves, mērķi, cilvēku sienām, etc. Parasti, kad par to es iedomājos,ka es šitā varētu runāt, man šķebina dūšu. bet tad tu sāc to darīt, tad īsti to nejūt. Nezinu, atkal laiks pazuda melnajā caurumā. Pēdējoreiz skatoties plkstenī, tas rādīja 05:08. Tad ne1 sāka krākt, tad sāka celties viņa ģimene un mans miegs bija ārkārtīgi caurs. Tāpēc patiesībā ir pat jocīgi, ka šobrīd jūtos normāli, - it kā būtu izgulējusies labi.Un ir viena lieta, par kuru nebiju agrāk aizdomājusies. Un man šķiet jocīgi, vai tā tas tiešām ar mani ir. No šādām sarunām ir labi, ja kauko vari izlobīt pats sev.

Un jā, par sienām. būs.