Pēdējās diennakts laikā notikušo notikumu ietekmē man arī gribas aprakstīt māju sienas. Ar domām. Patiesībā jau sen to ir gribējies iesākt, vērojot šo un to. Diemžēl man liekas, ka tas nav īsti labi - tā darīt. galu galā cilvēku pūlās, lai tās sienas būtu smukas. Kaut gan tas arī ir relatīvs jēdziens. Tāpat visi ir pārāk dikti ievilkuši galvas šallēs. nez. Nez. Nez. Vai manī ņems virsroku vēlme izteikties vai vēlme nepārkāpt sabiedrības diktētos normatīvus (hhh). Bet ja es tīri objektīvi un, pazīstot sevi, paskatos uz sevi, jāteic, ka man aizvien vairāk un vairāk krīt nost tie ķieģelīši,kas bija izveidojusies. Es atkal atgriežos savos 16. Un tas nozīmē tikai to, ka laikam jau pakļaušos sev. Vispār sajūta ir tāda, ka ar katru dienu vairāk un vairāk es no kaut kā atbrīvojos. Šķiet drīz vienkārši aizlidošu.. Vai varbūt sajukšu prātā?

Aaak, ;))))))

Man tagad atkal ir pase. Tātad visas tiesības ceļot. Un, ja godīgi, es ļoti vēlos tagad ņemt un aizstopēt (nevsi aizbraukt) uz kaut kurieni. Ne kur tālu. galu galā - ārā ir ziema un man ir darbs, tāpēc ir tikai nedēļas nogale. Zinu,ka ir visādi tie kaut kādi mūzikas konči, kas notiek kaimiņvalstīs. Būsman jašāk tie apmeklēt ar mērķi braukt, būt kustībā, nevsi ar mērķi viņus dzirdēt ;] Tgaad tikai jāsameklē, kur kas tuvākajā laikānotiek. Kaut gan tuvākās 3 nedēļu noglaes man jau ir aizņemtas ar kauko.

Plāni kā mājas. kā lielas LIELAS mājas.