Šis jautājums atceļ jēgas meklējumus tikai nedaudz tālāk, nost no skatpunkta... bet neparedz ne mazāko atbildes iespēju?

Kāda jēga dzīvei, ja nav dēļ kā?
Kāda jēga dzīvei, ja ir dēļ kā?

Pēc būtības abi jautājumi ir gandrīz identiski, jo dzīves jēga tikai subjektīvā līmenī saistās ar "dēļ kā". Jebkurā gadījumā, "nav dēļ kā" ir tas pats, kas "ir dēļ kā", jo būtībā jau tiek domāts par kaut kādu etalonu, kam pielīdzināt lietu patieso stāvokli. Pat pastāvot kā ideālam, sapnim, fantāzijai, mērķim, vērtībai, whatever, šis kaut kas vienmēr ir kaut kas, pasauli strukturējošs, neatkarīgi no realitātes.