Kaukad ap pusastoņiem šovakar manā galā mākoņi bija nedabīgi balti tumšajās debesīs. Es pat nevarēju saprast, kā tas var būt - ārā jau ir tumšs, saule sen kā norierietējusi, bet mākoņi balti. pelēcīgi balti. Tie bija tādi lieli, milzīgi, zemu paŗ koku galotnēm skrēja. Mhm, skrēja, jo vējš viņsu makten ātri pūta. Šķiet tur, augšā, bija lielāks vējam ieskrējiens, nekā lejā uz zemes ;) Un tas viss kopā bija dīvaini skaisti Lieli, baltpelēki mākoņi zemās debesīs ātri slīd ik pa brīdim atsedzot un atkal aizsedzot zvaigznes.
Tiesa gan, līdzko es nokļuvu apdzīvotākā vietā, kur pilns ar mašīnu un reklāmu gaismām, maķoņi sakusa kopā ar debesīm un nekā vairs nebija tā, kā pirms pāris metriem :)