dažreiz samirkst acu plakstiņi
bet dažreiz tā vajag
dažreiz pēc tam no krūtīm izlido sāpīgais taurenis un iespīd saules stars
dažreiz...

es gribu teikt, ka nekad nedrīkst smieties, ja sāp.
ja sāp - cilvēkam ir jūtas un emocijas, viņš jūt, dzivo, elpo, mīl un tas nav mazsvarīgi

es mīlu, tātad elpoju.
es elpoju, bet vai tas nozīmē, ka mīlu?
mīlestību veikalā nenopirksi. tas ir vissvētākais, kas ir glabājams, lolojams, laižams pastaigāties saules pilnās rasas pļavās, tās dēļ mēģina zvaigznes nest un raud vienatnē sāpīgas asaras, ka neizdodas sapnis, ar kuru iepriecināt citu sapni...

es vēlos teikt, ka sāpēs vienmēr tiem, kas mīlēs līdz asinīm un sirds vismazākajam stūrītim, no matu galiņiem līdz papēžiem...

ja sāp... nemest sejā pliķi un riebumā nenovērsties. ja sāpes ir īstas. bet kā tiem citiem tauriņiem zināt, ka neviens no mums nemelo?
es pačukstēšu: jāskatās ar sirds acīm, nevis apkārtējo dūmu un kvēpu, ļaunuma, maldu, greizsirdības, dusmu un vientulības, baiļu acīm...

es mīlu Tevi.