zilene it kā jau uztaisīja savu kopsvailkumu par vakardienu, es jau arī kauko biju iepļekājuis, bet tagad piesēžoties un gribot uzrakstīt pāris lietas, iznača plašs apraksts. tā kā būs dubultā!

Skolā gāja man traki vakardien :D Kā 9:00 piesēdos pie galda, tā līdz 14:40 nosēdēju. Atzīmju izlikšanas diena tas saucas. Ne starpbbrīdis, ne pusdienas - viss veinā trakā karuseļa ritenī. Pārsvarā jau tāpēc, ka daudziem, daudziem trūka dažādu darbu unt ad nu viņi nāca, ķēra, grāba, taisīja, lai varētu paaugstināt atzīmi. Uhhh.
Nebaucu uz mājām pēc tam. Jo nezināju, ko darīšu. Galu galā, devos uz tā saukto meiteņu ballīti mkv, pirms tam satiekot Zandu un paēdot pie Satas kaukādās pankūkās. Jā, te es. Liels noogurusm bija, gribēju mājās, bet vislaik bija doma par to, ka man jādodas uz Abda jubileju, kur biju ieaicināta, bet īsti neuzskatīju, ka man būtu jābūt.

Tad nu es, esot mkv, jūtos diezgan čābīgi. Patiesībā tai mkv nebiju bijusi gadu pusotru? Nu kopsh tiem laikiem, kad vēl ar toriezējo mkv kompāniju tur biedrojos. Šī ir it kā visai neskaidra biilde, bet man kaukā ļoti patīk. Tāpat kā ši te Zandas bilde.

Pa ceļam uz boulingu, iebraucā, makDonaldā. Uz blakus tam esošo Statoilu man vajadzēja Miķelim un Artim doties līdzi, lai vajadzības gadījumā uazrādītu dokumentus. Tur tāda bik neomulīga sajūta radās, kad man kā tādu uz pasūtījuma izmanto: sak, še - rādi doķus un paldies. Bet neko citu jau nevarēj gaidīt, Turklāt labi saprotu, ka tas tā nebija domāts. Piesienos vārdiem tagad.
Makdonaldā man patīk šitā bildīte - tāda krāsaina. Un atkal izdevš Zandu forši nofočēt.

Zelta boulingā, paspēlējm tikai samērā bi, kaukā īti nepalika tas atmiņā. Toties pie celiņa pasūtīju Ledus tēju, ko dzēru pirmo reizi :) Nošpikoju no Dačuka. Gribētos iemācīties boulnigu labi spēlēt. Daudz ko gribētos. Pēc tam uzkāpām augšā un bik pavāļājāmies pie galdiņas. Zanda dikten gribēja nofočēt tā, lai var redzēt fonā boulinga celiņus. Bet mums nesanāca ritkīg. Ja varēja redzēt mani, nevarēja redzēt fonu, ja atkal var redzēt fonu, nevar redzēt mani ;D Tur, kur mani var norm redzēt, es sev pati liekos kā tāda milzīga uzkačāta buuda :) Kā vēlāk, jau pie DanceStage esot CocaCola (Jānis) teica, es esot no Augšvices treniņnoetnes vai kaukā tā. Jo man redz esot tikai 52kg svars uz maniem 176cm. Nu nav jau daudz, bet tas, ka svars paŗāk mazs, arī negribētos domāt. Teiksim tā, man ir rezerve, ko varu atļauties kādreiz aizpildīt svara ziņā :) Vispār, kad pie DanceStage Zanda ar Daci dejoja, ātri rinķī saradās vēl visādi dejotgriboši cilvēki. Viena no tantēm pilnīgi nostājās mums priekšā (tur tūlīt aiz tā aprāta ir galdiņš) un sāka tāpt uz grīdas mēģina't izdejot tos soļus. Viņas vēlme kā tāda nav nosodāma, bet tas, ka musm vislaik anāca skatīties uz viņas pēcpusi, gan neiepriecināja.
Diezgan ilgi pa zelta boulingu noņēmāmies. es pat šuatriņas uzmētāt paspēju, bet Zanda ar Jančuku gaisa hokeju. Ap 2:00 radās jautājums,, ko tālāk? Un tā lā es visu vakarau besījos par savu dillemu: braukt pie Anda vai nebraukt uz viņa 20.gadu dzimei. Nebraukt tāpēc, ka man likās, ka tur nebūs ko darit - galu galā viņu neesmu norm satikusi kopš 12lklases, kas drīz būs gandrīz jau 3 gadi! Vārdu sakt, Znada visu ņēma savās rokās un mēs braucām ciemos pie viņa! Tiesa gan, visiem mašīnā vietas mums nebija. Tāpēc Gunča līda bagažniekā. Izskatījās, ka puisis bija stāvā sajūsmā par to. Zanda, mēģinot ieapzīties ar tusiņa dalībniekiem, centās būt ļoti draudzīga un ar visiem gāja runāties. Kas ir šī meitene, neiznu ne es, ne pati Zanda ;)

Un galu galā puspiecos(?) mani izlaida pie mājām un vakars noslēdzies. Ielīdu gultā un aizmigu uz sitienu. Tiesa gan kaut kādā momentā attapos pie telefona, kur zvanīja endjru un kau ko dirsa par to, ka es redz esot tik ātri no Anda dzimenes aizbraukusi prom, bet viņš, redzies, atskrējis... Nu... ko lai saka. Ja ir kas neaptīkasm, saki uzreiz. Bet vispaŗ, ja tik bieži jārunā tikai par negatīvo, par visādiem aizvainojumiem un pārpratumiem, varbūt ir lietderīgi to mutīti paturēt ciet? Jo šādā veida'attiecības uzlabot nav iespējams. Tā tiaki man rodas aizvien mazāka vēlme tevis atikt, jo bšu jārēķinaš ar faktu, ka atkal lkauko ne tā būšu izdarījusi un man par to nakts vidū tiks zvanīts un kaukas pārmests! negribu tā! ne-gri-bu! Vai tiešām nespēj uz dzīvi citām acīm paskatīeties? Patssev dzīvi grūtu dari un arī citiem.

Tāda pabesīga nots noslēdza vakaru. Bet šodien pēc 13:00 pamostoties biju pārsteigta: ārā bij tik zilas debesis un isatba vienā saules gaismā pielieta. uzkarsusi ļoti stipri un mans PC niķojas. Viņam ir par karstu. laikam. Ek. Un man bail tagad kauko ar viņu baigi noslogot, piemēram insatlējoties. Ja nu viņš man pēkšņi nosvilst?

Zina kāds, līdz cik grādiem var ļaut kāpt mātenes temperatūrai?