23 November 2004 @ 01:17 am
 
Mna bija/ir (?) draudzene. Savā laikā bijām nešķiramas, kaut arī tas bija tiaki uz kādiem 2 mēnešiem. Tad notika kiš miš ar rozīnēm un draudzība pajuka. Pagāja 2 gadi un mēs atkal atsākām kontaktēties.. kā viņa teica, es esot viņai bijusi bezmaz tuvākais cilvēks un būšot vienmēr, lai arī kā mums ietu. Nu nez. Katrā ziņā viņa septembrī/augusta beigās aizbrauca uz ASV. strādāt. pati bija ļoti sajūsmināta un priecīga. Radošs un plašs cilvēciņs ira. Rakstīja meilus, no kuriem gāztin gāzās iespaidi un sajūsma. Tad bija klusums. Un atgad atkal vēstule - izklausās pavisam nomākta. Gribot atpakaļ uz Latviju. Tur visi cilvēki, ar ko viņai nācies kontaktēties esot riktīgi stulbi. Pat piena paku neatverot, neizlasot instrukciju. Vārdu sakot, cilvēciņš pavsiam sabesījies par to mentalitāti(?). Bet arī mājās gluži braukt negribās - naudiņu sapelnīt vaig :) Un vispār Ņujorka esot pilsēta, kura iesūcot sevī un neļaujot justies vientuļam. Varētu tā būt - varētu būt, ka Ņujorka viņai piestāv. Viņa arī ir plaša, skaļa un enerģiska. Te ir viena bilde, ko viņa atsūtīja. Un es tiešām nopriecājos,ka dzīvoju Latvijā. Es tādā pilsētā nosmaktu. Man nebūtu ko elpot aiz tā trokšņa, gaismām, reklāmām un cilvēku mākslīgajiem(?) smaidiem.
 
 
( Post a new comment )
[info]lone_wolf on November 23rd, 2004 - 01:31 am
tagad bezmaz sapratu kāpec amerikakāņiem patīk katastrofu filmas, kur visus šos jaukumus grauj marsieši, kodolsprādzieni, teroristi, mistiskas dabas kataklizmas un citāda veida destruktīvi spēki.
vieni vienīgi pieminekļi indivīda niecībai.
(Reply) (Parent) (Link)