Labas dienas šodienā, kas nu jau iet uz beigām.
Šovakar (nedaudz laicīgāk) es pastāstīšu, kā man un Aijai gāja Jūrmalā.
Diena patiesībā sākās visai stresaini (par dienas nobeigumu skatīt iepriekšējo poustu). Ar Aiju nolēmām braukt uz Jūrmalu un katra kāpt savā vilciena pieturā, lai satiktos vilcienā. Tomēr notika kišmiš ar rozīnēm, kā rezultātā vilcienu nokavējām, Aija atrdaās Zolitūdes stacijā un es Imantas. Man nebija kredīts un es biju izmisumā. Līdz nopikru mazo atjaunošanas kartiņu. Glau galā mums nostrādāja telepatija(?), jo līdzko es tasiījos zvanīt iIjai, vinja man tieši zvanīja. Un tā divas reizes laikam.Beigu beigās gājām viena otrai pretim, satikāmies pusceļā starp abāms tacijām un kā cilvēki aizbraucām uz Jūrmalu. Tiesa gan, pa zakji nobraucām vesels divas pieturas tālāk! ooo jee, cik mēs ļaunas.
Vilcienā es nobildēju Aiju, kura joprojām bija vēl sabēdājusies par satikšanās stresiem un Aija nobildēja mani. Izkāpām Majoros. Un es ielīdu krūmos. Gājām tālāk. Satikām pikaču. Mēs tā priecājāmies par šo tikšanos,ka nolēmām par piemiņai nofotogrāfēties kopā, ja jau viņš nedala autogrāfus. Un tā tapa bildes, kur pikaču ir kopā ar mani un Aiju. Pēc tikšanās ar pikaču, es nolēmu aizlidot tālēs zilajās un vēl pēdējoreiz māju jums visiem ar rociņju: atā atā. Savukārt Aija nolēma pakavēties bērnu dienās un noalsities pa bērnu slidkalniņu taču teju tur iesprūda un netika ārā vispār. Tomēr tur izdevās jauks bildēns, kur saules stari rotaļājas matos. Devāmies tālāk un ielīdām kaut kādas pamestas mājas dārzā. tur bija skaista ķieģeļu siena, pie kuras izdevās vēl skaistāka Aijas bilde(01, 02). Un tur saāca arī nobildēt divas ēnas. Vispār tajā vietā bija jocīga gaisma. Mums bildējoties vislaik izskatījās lieli maisi zem acīm, kaut dzīvē tā nebūt nebija! Piemēram kā šajā bildē. Man patika tur šitā mana bilde. Majai gar jumta maliņu bija saauguša lāstekas, kuras Aijai noteitki bija jāmēģina nogaršot! Diemžēl tās bij pārāk tālu.... / Tad vēl tur bija pagalms. Pagalmā bija krūms. Krūms kaut kā nokļuva mutē Aijai. Vēl pagalmā bija celms. Es uz celma apsēdos pasēdēt un pasmaidīt (es nenosamku). Un vēl tur netālu bija tāds dēļu žogs, kurā bija lielas šķirbas. Es tur iebāzu galvu. Vispār pa ceļam mēs satikām viesmīlīgu vīru, kurš piedāvāj alu. Aijucis nevarēja noturēties un piegāja aprunāties. Kaut kur tur bija arī jauks soliņš, kur tapa krāsaina un dzīvespriecīgha bildīte. Tad vēl atradām sietu. Vienā no bildēm izskatās, it kā man būtu platīte. Citā bildē mute man ir ciet. Aijai siets uzdzina dīvainas emocijas. Saķumā viss bija normāli, pēc tam viņa sāka kliegt. Patiesībā es tu atradu smuku kleitu, tikai man viņa bija nedaudz par lielu.
Galu galā mēs tak devāmies uz jūru! Vispirms tika atrastas kāpnes, kas veda mūs pie mērķa. Tad pavērās ceļš un mēs nokļuvām jūras krastā! Juras krastā mēs mazliet paķēmojāmies: Aija izbāza mēli un izksatījās dusmīga, bet kad es izbāzu mēli, izskatījās, it kā gribētu laizīt Aijas uzaci. Tad vēl iznāca interesanta bilde ar kājām. Vispār mēs kaut ko ieraudzījām debesīs. :) mNA patika piesnigušās kāpas un es apsēdos sniegā, pameditēju un paurķēju sniegu. A kautkad pa vidu bijām aizgājušas sasildīties uz picēriju. es dzēru (skatījos uz?) tēju, bet AIjucs ēda picu. Un ēda nevis šā vai tā, bet kārtīgi: ar dakšiņu un nazīti! Pateisība'arī jūrmalsa Narvesenā mnebija topmaizes. fuj1

Braucot jau prom, nofočējās tīri izteiksmīgs skats.