Pirmā diena trakās vāveres ritenī, kad esmu mājās jau 18:00. Sanāk, ka mans vāaveres ritenis sākās 13. septembrī - kad tika uzsākts projetks VID par antivīrusiem. Jau tad es nemācēju atšķirt darbu no privātās dzīves un tā sanervozējos, ka darbā pat apraudājos brīdī, kad jutu, ka nevaru visu paspēt. tad domāju, ka pabeidzot projektu, būs miers. A ņifiga. Mani sazvanīja tas dzc un tur bija tikšanās un bla bla bla, līdz mani pieņem darbā. Plus paaralēli pa 12h bija jāstrādā Spicē - bērnu rotaļu laukumā, plus skolotājas darbs, plus tekošie pienākumi ITrisinājumos. Šī nedēļa bija izcila. Saku jau ka bija, jo man šī nedēļa ir beigusies. šovakar, rīt un parīt es beidzot būšu sev - izdarīšu visu, kam nebiaj laiks šajā vāveres ritenī, it sevišķi šonedēļ. Blakus gultai sakrājusies čupiņa ar neizlasītiem žurnāliem un puslasītiem rakstiem. Šodien nopirku vēl 2 grāmatas. Gribu sēdēt gultā, lasīt un našķoties. Varbūt atiešu no šī stresa. Nē, nevis varbūt, bet noteikti! PIrmdien būšu cits cilvēks. Ar pirmdienu arī vāveres ritenis ļoti samazinās tempus. Nebūs vairs SPices, arī ITrisinājumso ir patiekts, ka praktiski uz vietas vairs nerādīšos. vēl tikai sīkumi... Un pēdējasi laiks atgūties ir. Man roku pirkstu locītavas uz vakaru paleik zilimelnas. It kā zilumi, it kā zemādas asinizplūdumi. Un visas locītavas sāp. Nemitīgs iekšējs stress, un trauksmes sajūta. Vakardien pat vēmu. Laikam no visa šī sasprindzinājuma...

uhh, bet toties es varu daudz ;) Un domāju šīs mēnesis man ir bijusi laba mācība, ko nozīmē, ja nedomā par sevi, bet par pienākumiem vien.

Un vispār es vēlos iegādāties sev mājdzīvnieku, ko turēt savā istabā. Tikai vēl īsti nezinu ko: kāmīti, zzivtiņas, papagailīti? Un varbūt tomēr man neko nevajag? Vispār es barikādējos ciet: pērku dvd filmas, kuras man mīļas un jau redzētas, pērku bērnibas grāmatas un vispār grāmatas. Būvēju atkal savu pasauli. Manā istabā ir labi, man ir labi sevī. Ar ārpasauli man pārāk bieži jāraud, nemāku es domas izstāstīt, nemāku es sarunāties. Es esmu aktīva, bet... nevar jau būt tik atkla'tam kā līdz šim. taisnība ir tiem, kas pārmetuši, ka pārāk izklājos svešām acīm. arī tagad it kā. Kaut kur jāsaglabā savs privātums, kur atgūties. sava pasaule. un es pat neiznu, kāpoēc to rakstu šeit. it kā zinu, bet tas ir vārdos tik nenotverami. atkal.

un vēl, izrādās, ka viens mans skolnieks ir ne tikai no Talsiem un mani atceras vēl kas es mācījos videnē, bet viņš pamatskolā, bet ir spēlējis ar nu jau izbijušajā arch grupā BruitMonkey :) Savukār tcits skolnieks itin labi pazīst tādu personāžu kā areeems :)
Pasaule ir maza. O, jee ;)