ai, lupus, lupus. :)
Šite viņš ir uzrakstījis, ko domā par atsevišķiem cibiņiem. arī mani. Pēc man veltītā konteksta nospriedu, ka viņš mani nesen redzējis. Un jūtos pārsteigta, kur tad. Nejauši uz ielas ejot - varbūt. A tā man sāk likties, ka cilvēks mani sajaucis ar kādu citu. Jo arī no viņa kopējā ieraksta spriežu, ka cilvēks nesen apmeklējis kādu pasākumu, vai ko tamlīdzīgu un tad nu cep augšā sen rūgušās domas.

A vispār palika jocīgi izlasot viņa domas par cilvēkiem. Tas nav pašpasludināts ciniķis. Viņam kaut kāds ļaunums un naids iesēdies sirdī. Žēl. No sirds. Un pat ja nepatīk kāds, kāpēc tāda žults un pēc iespējas aizvainošāki citāti jāveltī (piem: "Pravietis & Andux - precētais pāris no alternatīvo neglīteņu kataloga.")?
Sēž un apmētā citus ar puvušām olām. Bet pats, vismaz šobrīd, nebūtu pat cienīgs atrasties šo viņa noniecināto cilvēku sabiedrībā. Grūti aptvert, kā var ņirgāties par citu personību vai laimi. Tāpēc, ka pašam nav? Tāpēc, ka nespēj rast normālu kontaktu ar cilvēkiem, izņemot piesaistot viņus ar savu naudu vai uzpēlēto seju?

Labrāt ar viņu satiktos. Agrāk nespēju pieņemt šo cilvēku, bet tagad... tagad man ir žēl :/

kaut gan - neamaz nevajadzēja neko rakstīt, tikai viņa pašapziņu tas cels. Ja izlasīs.