trešdien bijām pie dakterītes. Laura saņēma savu prof. poti. Māsiņa brīdināja, ka varētu dikti sāpēt, ka šī pote esot stiprāka par iepriekš saņemto. Toreiz Laura bik uzraudāja, bet ļoti ātri nomierinājās. tad nu šoreiz gaidīju lielo bļaušanu. Jo pēdējoreiz pie dakteres viņa Tāāādu trobeli sacēla un tikai tāpēc vien, ka viņai pieskārās sveša tante :) Tur bija tāda spiegšana un kliegšana. Daktere teica, ka sen neko tādu neesot dzirdējusi
Vienvārdsakot, gatavojos uz bļaušanu. Pilnīgi lieki. Laurai pat ne vaibsts sejā nepakustējās, kad iedūra adatiņu un ielaida zālītes. Vispār - 0 emocijas. Atliek tikai nobrīnīties. :)

ir aizdoma, ka laurai sāk nākt zobi. Man esot pirmie zobiņi iznākuši 3,5 mēnešos un pavisam viegli.
Laura tād apavisam čīkstīga. Tik pie pupa vai pa rokām. No centra visu ceļu nācās nest rokās. Kā ieliek ratos, tā brēc, tā brēc... :/ Patiesībā es ceru,ka tie ir zobiņi, nevis niķi.

lasu cāļa konfernecēs par vīriešu izstrādaātajiem blondajiem gājieniem. Te. Paralēli pat izrakstu Wordā, jo daži stāstiņi ir tik smieklīgi, ka gribas paturēt. Lai kādā melnā dienā uzlabotu garastāvokli.
re ku tāds pavisam nejauks izgājiens, par kuru vīra kungs tiešām pelnījis
"Par brokastīm arī man ir stāsts. Kad mūsu mazajai bija pāris mēneši un es no rīta pieceļoties varēju stāvus aizmigt no noguruma, vienu rītu mans dārgais aiziet uz virtuvi un sauc - ko es ēdīšu. Padomāju, ka nekas tur īpašs nav, taisīt neko negribas, atbildu, ka laikam jau siermaizes. Dzirdu, šis baigi ņemās, kaut ko gatavo (parasti no rītiem mājās neēd, jo vēl nevar ieēst, aizbrauc uz darbu un tur dzer kafiju). Es tāda priecīga ņemos ar mazo. Ieju virtuvē, šis ēd vārītas oliņas, ceptu gaļiņu. Prasu - kur mana porcija. A šis man atbild - tu taču teici, ka ēdīsi siermaizes. Varat iedomāties kā es no dusmām rēēēēēēēēcu? Tas točna vairs nebija joks."

vai:
makaa kaadi pedejie 4ls lidz algas dienai,suutu viru uz veici...
lai noperk pashu nepiecieshamaako-dzert,maizi,kadu deinju,sieru utt
shis atnes viina glaazes ....esot bijusi akcija!!!!!
lieki piebilst manu reakciju!!!!!!!!!!!

un vēl:
a mans dārgais parasti vakariņas saņem servētas...vakar kad viņš atbrauc es biju vannā un saku, lai šis pats sev visu uzliek....iznāku no vannas un skats tik tiešām nožēlojams....vīriņš stāv kājās pie bāra letes, vistu ēd no katla,sautējums uz šķīvja un BURKĀ(!!!!!!!!) ietaisīta tēja.....es viņam prasu kāpēc burkā????a šis saka ka neesot varējis krūzīti atrast....kaut plauktiņš kur stāv krūzītes, nu tik tiešām rokas stiepiena attālumā......

ai, tur ir tik duadz, ka var apčurāties no smiekliem :)