garastavoklis atkal ir tāds, ka var rakstīt.
šodiena ira ražīga diena. jācer, ka viss ieplānotais arī tiks realizēts. vispār diean sākās jau jauki un mīļi un tā, bet tad trolejbusā man blaksu apsēdās kkāds vecis, kurš onaneja un blenza man virsū. pārpildītā trolejbusā. ibicik! sfdjhsj j fkj fjrfd se fre!!! Es tik ļoti apmulsu, ka vnk klusējot piecēlos un aizgāju uz pašu trolejbusa aizmuguri (pirmst am sēdēju pašā priekšā) un... un... turpināju klusēt. hhh. A ko darīt šitādā situācijā?. aij.

labi. tālāk.

es iešu uz lekcijām, mācīšos. Ka tik jau nav par daudz viss aizlaists, man tagad ir stress par šo manu dzīves jomu. brrr.
vēl es, ņemoties pa LU lapu, uzduros uz Lu autoskolu. tas ta štrunts, negribu nekādu Lu autoskolu, toties šitā doma man tik ļoti iesēdusies, ka rīt (šodien nevaru, jo man nav līdzi pases) eju pieteikties uz Mustanga kursiem. tie sāksies jau 22.03. ;). Am, šī ir spontāna ideja, tāpēc ceru, ka viņa līdz rītdienai man nepazudīs. hh. ;)

tad vēl es šodien esmu nolēmusi nopirkt sev normālu standarta klavaitūru mājām, lai varu pastrādāt. Kā nekā esmu jau sev bez maz plānus astādījusi, ko man kuru dienu ir jāizdara. Ar tiem plāniem gan ir tā, ka - ja viņi ir, tātad ar viņiem nebūs kaut kas labi. ;/ ;)

NU jā, pa brīvdienām man nags aizlūza(?), aizķērās un man nebiaj nagu vīlītes līdzi. rezultātā, es tik ilgi viņu "līdzinināju" ar zobiem, ka viena naga man vairs nav. Un tā ir kā mānija, ja tas notiek, tas vnk aiziet jūriņā - šobrīd nav vēl viens nags. Es tikai ceru, ka tikšu mājās laicīgi, lai apgrieztu un apvīlētu pārējos normālā paskatā.

nu jā, ārā snieg joprojām.

tagad man mājās beidzot ir normāla klaviatūra. Nesolu gan, ka tas uzreiz mainīs manu pareizrakstību, kaut gan - es ļoti pēdējā laikā cenšos un man jau pašai šļiet, ka nu jau es ļoti labi rakstu.

man apakšžoklī spraucas ārā viens no gudrības zobiņiem. Šķiļas laukā, pareizāk sakot. Grūtī ēst un vispār žokļus saspiest - ļoti jūtīga tā vieta. Vispār šī ir savādāka sajūta. man pag. vasarā neduadz panāca laukā otrajā pusē cits gudrībzobiņš. Vismaz man tā toreiz likās un tagad, kad pētīju muti, tik tiešām var redzēt, ka otrā pusē ir tāda balta šķautnīte izlīdusi no smaganas laukā ;)

v\el es īsti nevaru saprast kā rīkoties - ir doma sākt iet autoskolā. Tiesības tomēr ir lieta, kura par sliktu nākt nu nekādīgi nevar (rakstu šos vārdus un domāju, ak gan jau ka noteiki var izveidoties situačija, kad tiesību esamība ir gatavias lāsts un veselu problēmu virknes celonis). Turklāt galu galā man vajadzētu to papīriņu dabūt tagad, kamēr ir vēlme un varēšana, nevis novilcināties un beigās kost pirkstos. Nu jā. Pastāstīju par šo ieceri omītei. viņai teica - priekš kam man to. Labāk nevajagot, jo es, redz, jau vienreiz autoskolā esot gājusi un tiesības tā arī nenonkārtoju, tik naudu zemē esot nometusi. Nu jā, bet toreiz man bija 17... un toreiz man bija 3mēn. jāgadia līdz varēja kārtot valsts eksāmenu, bet pa 3 mēnešiem man tajā laikā ļoti daudz kas mainījās un daudz ko negribējās darīt. Toreiz jau ar tā autoskola bija tikai tādēļ, ka vecāki gribēja. A tagad gribu arī es pati. Un ja jau ir iekšējā vēlme, tad jau laikam tā kā jārīkojas. Vnk to vēlmi bik atvēsina, kad tuvs cilvēks tik, nuu... nelabi izsakās par ieceri. :/

oij, kaut nu man izdotos izdarīt visu, kas man jāizdara (nepadarītie darbi un parādi). laika nav daudz, elpojiet manās figūriņās un sargājiet pasauli ;)