1. Tas vakara vadītājs, aktieris Kāviņutur sauca koķetēja ar mani. Me pilnīgi nezināja, k ur acis likt. Tas bija tad, kad viņš vēl pirms sākuma pie bāra sēdēja.
2. Satiku sen neredzēto
3. Redzēju
4. Redžeju "kruto" aktierīti Mārci, kas manās acīs ieguva tikai tāda cilvēka lomu, kas spēj pārsp;laut pār lūpu savas krutās frāzes tikai tādā gadījumā, ja ir pārsvarā. Izskatās, ka viņam nav ne talanta ne spēka, viņš ir tikai cilvēks, kurš uz savas paspārleicinātības un citu pazemošanas rēķina iegūst spēku un idejas, ko teikt. Bet ja viņam pretī nostātos viņam līdzīgs cilvēks, kurš savu tēlojumu balstītu uz apkārtējo paņirgāšanu/pazemošanu, bet spētu arī pats neatkarīgi improvizēt, tad viņam vispār nebūtu ko teikt. Varbūt es kļūdos, bet man ir jautājums: Via šis Mārcis monologos ir spēcīgs?