Gadus 2 - 3 atpakaļ cītīgi nodrbojos ar čatošanu. Tai laikā biju Idealiste. Un ar šādu niku atvēru arī šeit cibā savu pirmo žurnālu idealiste laikam 2002.gada novembra beigaas vai kaut kaa taa.
Bet tagad chataa ja arii esmu paarsvaraa 'karaajos'. Nu neatceros, kas mani tai padarīšanā kādreiz tā piesaistīja. 10-11 klasē pat veina kabienta atsēgu biju skolā nospērusi un katru nakti pirms durvju aizslēgšanas ierados skolā un atstāju to īsi pirms sāka ierastie sskolotāji - lai nepieķer. Šajās čatošanas naktīs arī radu ta'teitk pirmos čata draugus un paziņas. Un visas šī padarīšana mani ir aizvedusi patiesībā tālu prom no tās iemītās taciņas, kas bija sākta mīt tajā laikā. melni svārciņi virs celīša, solīda žaketīte pāri dupsim, akurāti matiņi, skolotāju paraugs un etc. Bet kā gadījās kā ne, izspruku no šīs labās meitiņas tēla. 12 klases beigās skolotāji jau stāstīja anekdotes par mani, 11 klases vidū klases audzinātāja mani audzinot apraudājās un beigās abas veian otrai plecu nopuņķojām :)))
tas vis sbeidzās ar to, ka skolas dienas vidū cēlos no skolas sola un braucu prom - uz Rīgu. Paliku ap nakti, un tagad pat neatceros, ko īsti darīju. Atceros tikai to nepārvaramo trauksmes sajūtu, ka jādodas prom.. prom no turienes, kru tajā brīdī atrados. Un kādā šādā nakī Rīgā čatā sakomunicēju cilvēkus, kas brauca nakts vidū uz talsiem pei kāda cita čatista. Un es aizbraucu līdz, jo kā nekā - kaut kā mājās tomēr bija jātiek. Tajā naktī es iepazinso ar endrju. Tas bija 2001.gada 25.februāris. Un jau tad es sapratu, ka ar šo cilvēku kādu dienu būšu kopā.

Tikko apjautu, kam an patiesībā ir daudz atmiņu ko pastāstīt. Njā, lai pašai vismaz neaizmirstas, jāpiefiskē šeit.