parasti tad, kad domāt nedrīkst, domas rodas.
parasti cilvēki baidās izteikties, baidās runāt, baidās no tā, ka nespēs 'skaisti' un 'gudri' izteikties, lai arī viņos domas ir.
parasti cilvēki domā, ka viņos nav 'gudru' domu, tad, kad tām tur būtu jābūt.
parasti līdz tam pat neaizdomājas.
parasti visbiežāk šo fenomenu var novērot, kad jāraksta brīvs domu izklāsts par kādu tēmu. Šķiet - vāks ciet un pateikt neko normālā, sakarīgā teikumā un tā lai tas izklausītos ar tiešām kaut kādu jēgu nevar.
parasti tad es iesaku: nevajag apzināti censties no sevis izspiest idejas, domas, teikumus, gudrības. Vajag vienkārši ļaut, lai no sevis nāk ārā viss, un tad arī vārdi un teikumi paši sarindosies dabiski, un būs prieks par sevi.
parasti domas rodas tikai domāšanas laikā.
kā mēdz teikt: apetīte rodas ēdot/ēdod(?).