22 August 2003 @ 01:39 pm
 
mēdz teikt, ka cilvēks dzērumā atklājot savu īsto dabu. Un ko darīt tiem līdzcilvēkiem, kuriem jāsaksaras ar šīm personām, kuras tikai dzērumā ir labi, jauki, etc brīnišķīgi cilvēki? Un kuriem skaidrā esot ir kompleksi, traumas, neadekvātas rīcibas, kuriem ir bail un kauns pašiem par sevi? Galu galā apreibināšanās nevar ilgt mūžīgi. tad jau labāk būt šizofrēniķim. Nesen skatījos filmu un atkārtoti nodomāju, ka šizofrēniķi, ja pašam tas netraucē, patiesībā ir vieni no laimīgākajiem cilvēkiem, jo viņiem ir pilnīgi sava pasaule, un savi draugi, piedzīvojumi, izvēles un pārdzīvojumi, kuri jāmāk analizēt, uzmanīties un pārdzīvot tā pat kā dzīvē. galu galā, vai nav vienalga, vai mēs dzīvojam reālajā pasaulē vai ilūziju, ja emocijas abās ir vienādas?
 
 
( Post a new comment )
(Anonymous) on August 22nd, 2003 - 02:49 pm
savā ziņā tas ir viens no manas visai biežās dzeršanas (jeb precīzāk iedzeršanas iemesliem). alkohols atbrīvo cilvēku no kompleksiem un ļauj būt daudz patiesākam un atklātākam. alkohola iespaidā būtība zūd visi apziņas radītie aizsargmehānismi un pamatā paliek tikai cilvēka emocionālā serde ar visiem baltajiem un melnajiem tārpiem
(Reply) (Thread) (Link)
madis[info]madevil on August 22nd, 2003 - 03:20 pm

neeeeeee vienmeer ! :D
(Reply) (Parent) (Link)