Pēdējo dienu laikā nonācu pie pāris atziņām. kuras nav jaauztver neka apersonīgi, tās ir manas domas, kas radušās dažādos apstākļos, kaut vai skatoties tematisku pārraidi
1) ir viegli pateikt - neko par Tevi negribu zināt. bet civlēks jau asociējas ar konkrētām lietām, ir atpazīstams pēc konkrētām niansēm, viņš jau ir ienācīs manā dzīvē. Un tā būtu tikai izlikšanās, ja e steiktu, ka man ir vienalga
2)Viena lieta - pateikt, ka es jūtos tā un šitā
Pavisam kas cits būt iekšā procesā, kas izraisa šīs emocijas bezmaz spiedu kārtā, kad nav izvēles. Emocijas rodas, ne mēs tās radām
3) Dažreiz mēs ar uzmanības izrādīšanu pret kādu personu tikai vēlamies panākt, lai šī persona mūsos iemīlas. un tur sšī mūsu interese apstājas. Iemesls: pašapziņas celšana, vēlme sajust, ka esam svarīgi, vērtīgi etc. bet me vienmēr šādu cilvēku rīcību saprot pats izmantojamasi objekts, vai mūsu otras pusītes