| |
[Dec. 5th, 2004|01:38 am] |
| [ | music |
| | Everything But The Girl - Walking Wounded | ] |
es atkal meloju. smēķēju kā negudra. divas trakas trakas stresainas dienas. būs vēl 3. nu tik piepildītas ka nevar neko. nakti gulēju aukstā telpā guļammaisā uz flīžu grīdas. pamodos no zobu klabēšanas. un tagad es pēc 4 stundām celšos auzgšā un rakstīšu kārtējo nenodoto ieskaites darbu kuru aizvest rīt uz skolu. es esmu mis. vēl-pēdējāks-brīdis-vienkārši-neeksistē. deadline queen. princess second-chance. robežas robežas robeža. galvenais nostaigāt pa asmeni un nepārraut striķīti.
un man ir tādas aizdomas ka nākamā būs īsta brainfuck nedēļa. mans čujs ņuhs un poņa to saka, tātad būs. |
|
|
| |
[Dec. 3rd, 2004|02:40 am] |
un daudz skaisto atmiņu vienās jaukā smadzenītēs.
es sēdēju savā telpā uz sava podestiņa 3/4 pagriezienā ar muguru pret durvīm un lasīju bioloģijas grāmatu koši zaļajos vākos, gaidīju studentus.
manas dzeltenrozā puķainās vasaras kleitiņas rāvējslēdzis bija līdz lāpstiņām vaļā. zodu es biju atbalstījusi pret celi, mati vaļīgā bizītē.
garām pa koridori ik pa brīdim aizgāja cilvēki. tieši tāpēc es biju apsēdusies ar muguru, jo viņi visi kā viens vienmēr ieskatījās telpā un vēlējās painteresēties vai kāds strādā vai arī kurās dienās ir nodarbības. man tas bij drusciņ apnicis.
tad gāja pa koridoru viens students, apstājās durvīs. tad gāja garām otrs, gandrīz jau pagāja garām, ja vien pirmais nebūtu viņu apstādinājis:
- eu panāc paskaties, no šejienes.
- nu?
[es pagriežu galvu uz durvju pusi, vēlēdamās ieraudzīt aizkavēšanās cēloni]
- atpakaļ galvu, tā kā bija!
[nedroši pagriežos atpakaļ kā sēdēju]
- skaista glezna iznāktu, vai ne?
- jā, laba.
viņi jau aizejot sāk pļāpāt par savām lietām.
es palieku ar vieglu smaidu. laba glezna, tā ja. |
|
|
| |
[Dec. 3rd, 2004|12:43 am] |
| [ | music |
| | Baxter - Baxter - 04 - I can't see why | ] |
bet vai jūs zinājāt ka esmu bezcerīga? nav vērts. viss ir un notiek happily ever after
un man tiek dotas tik daudz visādas otrās iespējas un trešās un ceturtās un atļaujas laboties, temiņi vērst visu par labu. bet ko es daru es vienkārši IEmīlos un laižu visu garām. apstājies-un-pabeidz-iesākto!
fiksi sarauj un piebeidz to! man riebjas būt man jo es neesmu labs cilvēks. es saku - jā jā es jau esmu samazinājusi cigarešu daudzumu līdz 1 cigaretei 2 dienās. kāda mele. 10 dienā ir minimums ko izrauju. un es nespēju atturēties. es nemāku sev atteikt NEKO. šodien es neaizgāju uz autoskolas braukšanu, bet tā vietā aizgāju uz kino un pārējo naudu notriecu tabakā un dzērienos. es nevaru sev atteikt iet gulēt ja vajag vēl pamācīties. es varu sevi pierunāt uz bastošanu un stulbu lietu darīšanu ar argumentu ka dzīve ir jābauda nevis jāvelk. pēdējā laikā bieži atceros sliktās un riebīgās lietas ko savā dzīvē esmu darījusi, teikusi vai man kāds ir teicis. jūtos mūžsena, nogurusi no visa, putekļaina.
man ļoti ļoti vajag kādu pārmaiņu. fak tik ļoti kā vēl nekad dzīvē. gribu kļūt labāka. |
|
|
| |
[Dec. 1st, 2004|01:09 am] |
|
tā pat kā es kādu pusgadu nevarēju paklausīties neko no Norah Jones, tā tagad randomā ieskanoties Muslimgauze es vienkārši.. lūk tā ir sevis spīdzināšana. nē es paklausīšos vēl nedaudz. ilgi jau tāpat neizturēšu. |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2004|01:10 am] |
| [ | music |
| | Aphex Twin - vordhosbn | ] |
viss ģeniālais ir vienkāršs, bet ne viss vienkāršais ir ģeniāls. ja jūs man pirms mēneša ko tādu apgalvotu, es paraustītu plecus un sacītu: mazāk dzert vajag
es neticu, bet jūtu cik ļoti ir.
apreibt noreibt un tapt nohipnotizētai. tā ka galva griežas no karstuma viļņiem un siltuma. ik pa brīdim manā gaumē.
aizvērt acis, palidot un vispār vajag nedaudz laika lai atgūtos, nu pievērt acis un atgriezties realitātē, atkal sākt dzirdēt apkārtesošo cilvēku murdēšanu un čalošanu, karotīšu sišanos tējas krūzītēs un cukura nobiršanu uz tasītes malas, redzēt spilgto gaismu, kurā tu nevēlējies būt vēl desmit sekundes atpakaļ. es nebrīnos kāpēc cilvēki to darot aizver acis. tā ir cita pasaule. uz izjūtu maiņas robežas. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2004|09:38 pm] |
| [ | music |
| | Royksopp - Sparks | ] |
cukura vates spilveni un sniegpārsliņa pie veļas lencītes
apsarmojušas tabakas drupačiņas, karsts grafīts līst |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2004|01:33 am] |
| [ | music |
| | David Gray - Say Hello Wave Goodbye | ] |
un tā man daudzi cilvēki mēdz teikt: ka esmu viņu miera osta.
tikai man nav skaidrs, kā es varu būt miera osta,
ja pati esmu kuģis, kas mētājas pa jūru, neatrodas ostā un tādu pat nemeklē |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2004|08:14 am] |
| [ | music |
| | Radiohead - Karma Police | ] |
un tad viņš, kurš neizprotamu iemeslu dēļ bieži mēdz pāriet uz angļu valodu, tā liekot man smaidīt un smieties par viņa britu izrunu, man teica
- you look unhappy.
es kaut ko sāku murkšķēt pretī angliski, bet nu jau viss bija savādāk. viņš to bija domājis nopietni. |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2004|04:22 pm] |
| [ | music |
| | Baloþu Pilni Pagalmi - Uzmini | ] |
vakar lija. lietus pilītes slīdēja lēnām ārpusē autobusa logam. es redzēju kā dažas savienojas, dažas apstājas un maina virzienu. man radās stāsti un pasakas. vīrietis, kurš man sēdēja blakus, mani vēroja. es neteicu ne vārda, tikai vēroju. pāris vējš aiznesa prom, aiztrieca, tā nozuda. dažas spītīgi pretojās vējam un turpināja ceļu, vēl nedaudzas uz brīdi apmulsušas apstājās, virzienu izvēloties, tad turpināja savu ceļu. lielākā daļa sekoja kādas citas izlauztajam ceļam lejup pa stiklu, dažas meklēja alternatīvas. es nodomāju: cik cilvēcīgi . |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2004|07:55 am] |
ballīte pagāja mierīgi. aizbraucām uz pieturu Jāņavārti, izkāpām, visapkārt sliedes, daudz sliežu. iegājām vienas mājas pagrabā, patusējām pasēdējām pirtī, atkal pārliecinājos, ka bez žurnālistiem nu nekur.. bija tīri ok. satiku arī vismaz 3g neredzētus bijušos klasesbiedrus - patīkams pārsteigums. bet tas tā.
vissavādākā bija pasākuma otrā daļa kas gan bija man personiski. atbraucām no rīta uz rīgu ap 6. vilciens man pēc stundas. visi izklīst. eju pirkt kafiju. šausmīgi jauki krievu vīrieši man to paspēja nopirkt pirmie nolasot vēlēšanos no acīm. pēc tam bija maza jauka agra rīta saruniņa par to cik man skaisti mati un ka es tikko esmu pamodusies [nē, es vispār negāju gulēt]. jauki tā iesākt rītu - ar komplimentu vilni. viņiem neko no manis nevajadzēja, tikai patīkamu sabiedrību vilciena gaidīšanas procesā un smaidus.
tad viņi aizgāja un notika šis tas freaky. jau otro reizi ar mani tā. uz blakus perona, ko šķir žogs, viens vecis sēdēja un sparīgi pašapmierinoties uz mani blenza. nu yak. es nereaģēju, tikai turpināju baudīt rīta kafiju un pirmo cigareti.
saprotiet - kontrasti. sabiedrības daļas un cilvēku īpatnības.
bija jauki - tagad kopā ar biologiem uz Kolku. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2004|10:39 pm] |
mana mīļā māmiņa. hih. es redziet aizvien vairāk izdilstot, viņa taču redzot, lai es vienreiz uzkāpjot uz svariem un pati pārliecinoties.
un vai es tiešām neesot stāvoklī.. tāda izvēlīga pēdējā laikā ēdiena ziņā palikusi, arī bāla un man visulaiku salst. dzelzi nedzeru un lamājos kā fūrmanis. smēķēšanas apjomus viņa paldiesdievam nevar pieminēt, jo viņai nav pieejama šī informācija. |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2004|01:48 pm] |
| [ | music |
| | Bjork - Sonnet / Unrealities Ix | ] |
plānotās divas dienas, sākums - nu paņem mūs autōbraucēj!!
/ - pavedīsi līdz liepājai? - jā, varbūt arī ātrāk/
žubrowka Pienavas autobusa pieturā, vecs onkulīts uz 120, Saldus un ķiršu tabaka, 3 krievi lielā mašīnā uz 130, esam klāt, skriešana un iepazīšanās.
Tālāk viss pēc kā es braucu un ko gaidīju un vēl vairāk - akmeņu lasīšanu, smaidu izraisošu teātra izrādi, pankūkas kojās, plašu liedagu, dimdošu dzelzceļu, sarkanu sarkanu vīnu un Klusumu. kušš.. tas ir tik fenomenāli. vēl nebiju izbaudījusi un sapratusi ko tā īsti nozīmē klusēt [kad prātā neriņķo domas no sērijas sakiet taču kāds kaut ko!!]. visi man apkārt nonstopā vāvuļo. bet klusums ir jauki, gulēt domāt vērot un smaidīt - visu.. tikai tsst. saprast no pusvārda, no nedotas atbildes, kustības. ārējs skaļums bieži vien ir izpausta vēlme aizpildīt iekšējo tukšumu. apbrīnojami, cik dabiski ir klausīties balsīs, kuru nav. redzēt domu. klusie cilvēki vienmēr ir īpaši.
mana labākā draudzene, viņa ir teikusi - nekad nevar saprast, ko tu domā, tas daudznozīmīgais smaids un neviena paša vārda - nāvīga kombinācija. saki taču! es redzu, ka zem ādas vārdi mutuļo! - jā, bet tie ir manējie. skaļi izteikti, tie paliks beznozīmīgi tev un lieki man. svarīgi zināt to vienai.
atpakaļceļā vislaik smaidīju :) un tomēr negribējās mājās. ar Ilžuku biedējām apkārt sēdošos autobusā-braucējus ar šokējoši atklātām sarunām, cigarešu tīšanu un pozitīvismu. man liekas no mums staroja un vēl. gribu atpakaļ atgulties smiltīs un klausīties viļņu āķīšu gaišajā ritmā. |
|
|
| |
[Sep. 29th, 2004|08:05 am] |
| [ | music |
| | Anjali - Arabian Queen | ] |
es daru visu un neko. dzīves garlaicību aizstāju ar steigu. steiga pārtop joņošanā. bet no garlaicības sajūtas izbēgt nevar. to var tikai apārstēt. |
|
|
| === |
[Sep. 27th, 2004|10:18 pm] |
- bauda vēl negarantē prieku
- prieks vēl negarantē laimi. |
|
|
| |
[Sep. 26th, 2004|07:59 pm] |
es,cilvēks atnāku mājās pēc jauki pavadītas dienas un uzzinu ka brālis slimnīcaa!!
šausmīgi sanervozējos un tagad visi brauksim. |
|
|
| |
[Sep. 26th, 2004|11:11 am] |
|
aymockolā uzstādīju jaunu rekordu kļūdu skaitā. vēl ir kur augt. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2004|10:12 pm] |
VISS sākās ar aiziešanu ie-tējot pie vecmāmiņas. viņa gribēja man parādīt uzraktas bildes, vecas, senas, melnbaltas.
redzēju vecāku kāzu kopbildi un vēl daudzas. bija nedaudz dīvaini, bet nu - lielāko daļu cilvēku redzēju pirmoreiz un tāpēc nekādas trakās emocijas.
atnācu mājās pastāstīju vecākiem par redzēto bildi.
atskan jautājums - tu *vispār* mūsu kāzu bildes esi redzējusi?
- nuuu.. it kā nē
tiek izvilkta brūna kartona kastīte no viszemākās atvilknes. iekšā 200 profesionāļa fočētas melnbaltas bildes.
mēs skatījāmies un viss bija tik skaisti neprātīgi estētiski un daiļi, emocijas notvertas katrā, nu ikvienā no bildēm. sāku raudāt par to, cik visi bijuši skaisti un visi tik ideāli izskatās. mana mamma ir bijusi visskaistākā līgava pasaulē. burvīga. un protams: liela daļa cilvēku jau sen vai ne tik sen viņā saulē.
- euuu, par ko tu raudi?
- .pārāk smukas bildes
- tev taču arī tādas būs
- nē jūsējās ir visskaistākās...paskaties cik linda skaista..
- nav, nevīžīga un īgna
- nē ideāla.. paskaties uz vecmāmiņu...skaista, jauna..
- rekur pifs :)))
Pifs(+) bija mana vectētiņa(+) medību taksītis, mazs, melns un mīļš.
- mamm, (traki bimboju).. rekur rihards(+). ---...--.. njaa
un tad mees raudaajaam jau abas. un tad jau bija vienalga apr ko. tētis sēdēja dzēra kafiju un smaidīja. mēs abas saskatījāmies un sākām smieties, raudājām, skatījāmies bildes un smējāmies caur asarām. es smējos par savu vājumu, par perfekcionismu, par skaistajām pacilātajām emocijām, kuras šajās bildēs izstaro nu jau miruši cilvēki. viņi bija dzīvi un smaidīja un priecājās kad mani vecāki precējās. viņi sēdēja pie svinību galda un teica tostus un dziedāja. tagad palikušas tikai bildes kur viņi ir smaidīgi un dzīvīgi.
fotgrāfijas ir lāsts. tās gribas lai būtu daudz, idālas, piesātinātas, bet reakcija redzot šādas bildes pēc 20 gadiem ir graujoša. tu redzi izmaiņas. salīdzini skaisto jauno pāri bildēs ar saviem tagadējiem līdzcilvēkiem - vecākiem un nespēj noticēt tam ko 20 gadi izdara ar cilvēku sejām, raksturiem un viņu ticību pasaulei. |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2004|07:15 pm] |
| [ | music |
| | 02 - Crustation - Purple | ] |
burvīga novakare. lietus, kas ir visapkārt, pelēks mirdzums, salijušu dāmīšu uztrauktie skatieni vai ar frizūru viss ir kārtībā, apavu zoles, kuras ejot met gaisā ūdeni no peļķēm, bez-lietussargaino skaudīgi nožēlojamie skatieni uz tiem kam lietussargi ir, slapjie pirksti no kuriem slīd nost gredzens, cilvēki uz gājēju pārejām, kuri spiežas kopā un kāpj viens otram uz kājām, lai tikai mazāk salītu, pilieni kuri iekrīt tieši skropstās un lielas lāses, kuras uzkrīt tieši uz cigaretes gala, to notraucot zemē.
nu kā var nemīlēt šādā brīdī visu un visus bez izņēmuma? |
|
|
| aye |
[Sep. 23rd, 2004|08:04 am] |
| [ | mood |
| | enerdžī-pilns | ] |
| [ | music |
| | The Streets - Who Got The Funk? | ] |
- meitenīt, jūs daudz smēķējat.
- nu jā.. es zinu
- atmest nedomājat?
- tikai tad kad plānošu palikt stāvoklī.
- nu nu, mūsdienās jau vairs neplāno, vienkārši paliek.
we've got a new record - 9 tabletes brokastīs! |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2004|03:26 pm] |
- kāpēc tu smēķē parlamentu, ja tev nav naudas?
- tāpēc jau arī nav. |
|
|