|
Nov. 29th, 2004|01:10 am |
viss ģeniālais ir vienkāršs, bet ne viss vienkāršais ir ģeniāls. ja jūs man pirms mēneša ko tādu apgalvotu, es paraustītu plecus un sacītu: mazāk dzert vajag
es neticu, bet jūtu cik ļoti ir.
apreibt noreibt un tapt nohipnotizētai. tā ka galva griežas no karstuma viļņiem un siltuma. ik pa brīdim manā gaumē.
aizvērt acis, palidot un vispār vajag nedaudz laika lai atgūtos, nu pievērt acis un atgriezties realitātē, atkal sākt dzirdēt apkārtesošo cilvēku murdēšanu un čalošanu, karotīšu sišanos tējas krūzītēs un cukura nobiršanu uz tasītes malas, redzēt spilgto gaismu, kurā tu nevēlējies būt vēl desmit sekundes atpakaļ. es nebrīnos kāpēc cilvēki to darot aizver acis. tā ir cita pasaule. uz izjūtu maiņas robežas. |
|