|
Oct. 11th, 2004|04:22 pm |
|
vakar lija. lietus pilītes slīdēja lēnām ārpusē autobusa logam. es redzēju kā dažas savienojas, dažas apstājas un maina virzienu. man radās stāsti un pasakas. vīrietis, kurš man sēdēja blakus, mani vēroja. es neteicu ne vārda, tikai vēroju. pāris vējš aiznesa prom, aiztrieca, tā nozuda. dažas spītīgi pretojās vējam un turpināja ceļu, vēl nedaudzas uz brīdi apmulsušas apstājās, virzienu izvēloties, tad turpināja savu ceļu. lielākā daļa sekoja kādas citas izlauztajam ceļam lejup pa stiklu, dažas meklēja alternatīvas. es nodomāju: cik cilvēcīgi . |
|