| |
[Sep. 21st, 2004|03:33 pm] |
| [ | music |
| | Various Artists - Black Cat White Cat - Bubamara (sunflower) | ] |
ieskrienu mājās uz 20min, lai mūzikas pavadībā paskraidītu apkārt pusplika ar tējas krūzi rokā meklējot dokumentus. funfun :) |
|
|
| |
[Sep. 13th, 2004|04:01 pm] |
| [ | music |
| | Air - The Virgin Suicides - 11 - empty house | ] |
this is fun.
manu māju jauc nost, nu labi - ne gluži māju, bet visu kāpņutelpas nojumīti. manu nojumīti..
viņi aiz mana loga dauza stiklu un paliek skumji klausīties kā tas plīst un ķieģeļi drūp un gāžas un ceļamkrāns ar āķiem aizvāc visu lieko. [viņiem lieko.]
āargh izbeidziet stulbeņi!
nojumīte bija no tādiem kā stikla ķieģeļiem, tie tiek mesti pret asfaltu un izklausās kā [atkal!!!] no 5.stāva mesta pudele. kad mēs ar bračku nācām mājās, man likās - kaut kas ir noticis, viss drupās, pateicām lai apstādina darbus, jo mēs tā kā gribētu tikt dzīvoklī. lavierējot pa ķieģeļu un stikla lauskām, sajūta kā pēc kara. es gan neesmu pieredzējusi, bet iedomājos tā tas varētu būt. nu tā ka tu kāp pāri visādiem gružiem un savu dzīvokli, skatīdamies zem kājām. tāda dusciņ nostaļģija par to ka kāds centās to būvējot un tagad kāds ir izdomājis ka tas vairs nav vajadzīgs un davaj jaucam nafig nost.
goda vārds riebj. |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2004|07:40 pm] |
| [ | music |
| | Jaga Jazzist - Cinematic | ] |
tikko Anete aizbrauca un palika tukšums.
mēs lēkājām apkārt pie jammin video, skatījāmies the snatch, smēķējām kā trakas, ienāca tētis un teica lai piebremzējam, jo brālim būs iebildumi, man ir vienreizējs tētis, viņš vakar man iedeva uzpīpēt pīpi, dzērām baltvīnu, absolūti runājām muļķības, kā jau draudzenēm pienākas, ķemmējām viena otrai matus, viņa man pildīja algebru, es viņai sameklēju info zinātniski pētnieciskajam darbam, vēl mēs klačojāmies, bet ar mēru, jo klačot piedienas trulākām meitenēm kā mēs, bet mēs esam visforšākās un dzīvosim kopā pēc 12. klases un tad gan mūsu dzīvoklītī būs anarhija, i mean=mēs valdīsim.
jālūko, ar ko šo tukšumu aizpildīt. es laikam zinu. |
|
|
| novērošana |
[Sep. 11th, 2004|12:47 am] |
| [ | music |
| | Portishead - Mourning Air (War Child) | ] |
kad man sāp es iedomājos par Zentu Mauriņu. viņai sāpēja kā nevienam, bet pārcilvēcisks gribasspēks lika turpināt iesākto. ir tādas sajūtas kad sāp viss, nesaproti kā vienā ķermenī var tik daudz sāpju sadzīvot. esmu slima, pamazām veseļojos, paldies, ir jau labāk. dažreiz man pazūd redze, apkārt es neko vairs neuztveru, sēžu un blenžu vienā punktā. klasē visi noteikti ir pilnīgi pārliecināti ka man nospļauties uz visu, pofigiste, tā viņi mani domās sauc. es esmu ar visiem un finālā - ne ar vienu. man it kā ir svarīgi un tomēr ne īpaši. es smejos, jo visi tā dara, es iekļaujos viņos, lai būt vieglāk. oou.. nu jau sāku grūtsirdīgi pukstēt. piedodiet, nav, kur citur.
šodien vācu valodas kursos Kasparam, kad viņš runāja [sasodīti pārliecināti kā parasti] trīcēja rokas. viņš žestikulēja ar pildspalvu rokās, un es vienīgā šķiet pamanīju niecīgo roku vibrēšanu, brīvo kustību ietvaros. viņš runāja un viņam bija sabiedrībā veiksmīga cilvēka maska [viņam jau esot savs bizness]. interesanti cik bieži viņš to noņem. cik cilvēki ir pamanījuši niecīgo roku trīcēšanu, kuru izraisījusi vēlme būt nekļudīgam un neapzinātas vai neprasmīgi [jo es pamanīju] slēptas bailes no apkārtējo vērtējuma? es iemīlējos šajā mirklī. tas bija ļoti.. nu atsvaidzinošas emocijas. vēl viens bez manis, kurš uztraukuma dēļ nespēj pārvaldīt savu ķermeni pilnībā. atklāt līdzcilvēkā kādu slēptu vājumu ir noņemt aizsargbloku un būt ar viņu uz viena, kaut iedomāta, līmeņa. viņš to var arī nezināt, tik un tā tas skaitīsies.
viņš baidās, veiksmīgais biznesmenis baidās no tā, kā viņu uztvers pusducis jauniešu. viņš arī grib iekļauties lai būtu vieglāk. un valkā maskas, maskiņas. zinot to, es spēju pieņemt. tagad man būs vēl daudz reižu interesantāk viņu vērot. pārējie tur nav tik interesanti. jūtos kā iekš aquarium'a, es redzu, izvēlos ko vērot, iemīļoju, bet nekad netuvojos, paliek tīri zinātniska interese, gluži kā zoologam par dzīvnieka ieradumiem un uzvedību.
=================================
šķiet, man pēdējā laikā apkārt ir bijuši pārāk daudz stipru cilvēku [daži gan tikai ārēji stipri], ja ķeros klāt šādam salmiņam, izmisīgi censdamās sev un sazin kam vēl pierādīt, ka redz visi esam tikai cilvēki. es jau sen zinu ka tā nav. daži ir zvēri un vēl daži - pārcilvēki. un tad vēl pāris eņģelīšu. |
|
|
| |
[Sep. 4th, 2004|12:08 pm] |
| [ | music |
| | >@8A @515=I8:>2 - C=0 #A?>:>9 5=O | ] |
jūs mani saplēšat. divās dažreiz vairākās daļās. un nav viegli saprast to ka katrs ir tikai cilvēks ar savu izpratni un ilgām un skumjām. nu tā kārtīgi saprast, pilnībā aptvert to ko domā viņš un viņa. nopietni, jūs esat briesmīgi. gluži kā es pati.
skan jauka dziesma - nezinu kas izpilda. skaisti vārdi [lai gan pusi nesaprotu] - luna ospakoj meņa, mņe nužen tvoj svet, napoji meņa čem hočeš no nopaji, ja zabit iz vesnoj v dome čužoj ļubvi |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2004|06:21 pm] |
| [ | music |
| | Squarepusher - Iambic 9 Poetry | ] |
es sāku smēķēt tieši tajā laikā, kad mans tētis atmeta. tad mamma smējās, ka es cenšoties noturēt balansu ģimenē.
tagad tētis ir atsācis. ko man tagad - atmest?! |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2004|07:32 am] |
| [ | music |
| | Kings Of Convenience - The Passenger | ] |
es ienīstu visu pasauli, mūzikaskanēja visu nakti, es neizgulējos un tagad līdīšu karstā dušā un centīšos nokavēt pirmo mācību dienu. labrīt. |
|
|
| |
[Sep. 1st, 2004|10:56 pm] |
| [ | music |
| | Lene Marlin - Flown Away | ] |
apbrīnojami radījumi tās sievietes [es bļe]. pusminūtes laikā no absolūtas piepildījuma sajūtas pāriet uz tik sevi šaustošu un skumji nolemtu ka jābimbo. nevienam nenovēlu tik svārstīgu psihes mehānismu. shit. |
|
|
| |
[Sep. 1st, 2004|12:16 am] |
| [ | music |
| | Bjork - Scatterheart | ] |
pieņemu piedāvājumus no filmmeikeriem. vēlamās lomas: heroīniķe. kreisās rokas vēnas elkonī atbilstošā kondīcijā un pagaidām uzlabojumi nav manāmi/gaidāmi. gaidīšu jūsu zvanu.
p.s. funfunfun iekš VADC. |
|
|
| |
[Aug. 31st, 2004|01:57 am] |
uz lodžijas smēķējot nakts vidū prātā man šodien nupat skanēja tikai Leningrad'iešu Bez tebja pizdjec un no prāta neizgāja frāze vējš maina virzienu. viss notika tik paralēli..
man jau vajadzēja gulēt, bet pagaidām vēl ir siltās naktis un nevar tās laist garām. drīz jau ziema, mēneši paskries pāris mirkļos un būs auksti kailai uz palodzes sēžot apcerēt laternu ēnu spēles un mēness mākoņplīvurus. pagaidām drīkst vēl baudīt. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2004|11:10 am] |
| [ | music |
| | Bill Withers - Use Me | ] |
nevēlaties es jums uztaisīšu problēmas uz līdzenas vietas, tur kur, jums likās, ka nemaz tas nav iespējams? esmu profesionāle. |
|
|
| |
[Aug. 28th, 2004|02:28 pm] |
| [ | music |
| | Kings Of Leon - Spiral Staircase | ] |
destruktīva rekonstrukcija. kadri, kustīgas bildes bez skaņas, skatpunkts ārpus sava ķermeņa un neklātbūtnes efekts, jūtos kā saplīsis teļļuks šodien. |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2004|02:47 pm] |
| [ | music |
| | Svenska Akademien - Kärlekssoldater | ] |
gribu uz karostu pirms skolas sākuma aizbraukt. varētu veselu dienu tur nodzīvoties ar visu pikniku un tā. bet ja uz turieni brauc tad jāņem līdzi fotoaparāts un daudz tabakas. man tur negribētos runāt. jāaizbrauc paklusēt, jāizbrīvē laiks pilnīgam klusumam, ko pārtrauc tikai fočuka skaņas. |
|
|
| |
[Aug. 22nd, 2004|11:35 pm] |
| [ | music |
| | Tortoise - 07. Monica.mp3 | ] |
kad es reiz beigšu bozties un publiski skaisties tad arī pārējie mani sāks uztvert kā pieaugušu. pagaidām esmu tikai bērns, kurš ik pa brīdim izmet kaudzi ar emocijām pārējo apskatei. |
|
|
| aizturi elpu10 |
[Aug. 22nd, 2004|12:29 am] |
| [ | music |
| | Placebo - English Summer Rain | ] |
BIJA pirms laiciņa viens tāds atgadījums. es telefoniski taisīju pašnāvību. tas bija tik bezjēdzīgi eleganti, +sagatavošanas darbi, viss kā vajag. tas bija domāts vienam cilvēkam, bet sanāca arī priekš vecākiem.
tātad - scenario = es biju sadzērusies baltas smukas miega ripiņas un pirmoreiz aizgājusi atpūsties vienā no rīgas riebīgākajām vietām. vietu neminēšu jo nekad tur vairs neiešu un turpināšu izlikties ka nekad arī neesmu bijusi. tātad - viņam pienāk īsziņa ka man ir slikti. pulkstenis ap 2am, viss party pilnā sparā. skan griezīgs tehno miksēts ar jaunāko hītu pretīgajiem vokāliem. viņš atbild ar vienkāršu, bet jau jūtami satrauktu - kas ar tevi?!. es cik nu izvērsti uzrakstu kas man noticies. jā ir ok, vajadzētu būt bailīgi. ienākošais zvans, nomesta klausule, ienākošais zvans, nomesta klausule, vēl vēl vēl. es jūtu sasprindzinājumu daudzu kilometru attālumā. lidojošs smags prieks kas miksēts ar konkrētā vakara izjūtām. cūku bedre un es tēloju depresīvu meitēnu uz nāves robežas. man patika telefoniskā bezpalīdzīgā loma. apbrīnojami patika smaidīt cilvēkiem pie vīna glāzes kas sēdēja man pretī pie galda un smieties un ķiķināt un ik pa brīdim pačekot mobīlo. BET TAD asinis manās dzīslās sasala [kā mēdz tekt] un es patiešām sajutu kā tas ir. es skatījos ekrānā un ko es tur redzēju - tēvs zvana. pus3 naktī. IDIOTS!! tā bija tikai spēlīte!!! nevajag uzreiz tā!!! ieņemam aizsardzības pozīciju un izejam no kluba. es beidzot paceļu klausuli tēvam. pāris vārdi, paldiesdievam samiegojies, nesakarīgs, pasaku ka nekontrolēju sevi utt viss ok ej gulēt. zvana mans puikiņš. spēlītes partneris kurš nedomāja ka tā ir spēle. paskaidroju ka esmu stulba un sanarkojusies, bet vēl dzīvošu, viņš noticēja un bik nomierinājās, bet funny, tikai runājot ar viņu pa telefonu pilnīgi normālā balsī un klausoties viņa no nervu sapsringuma aizkritušajā, es pa īstam sabijos no savas rīcības.
man nevajadzētu to šeit aprakstīt bet tā patiešām notika. un pēc tam es nosolījos nekad tā vairs nedarīt, gluži kā skolas bērns, kurš kaut ko nogrēkojies. bet tomēr - tā bija pirmā reize kad es apzinājos kā man ir tieksme paspēlēties ar cilvēkiem pārkāpjot tik ļoti māmiņas sludināto padomā pirms dari-bausli. tas nav ļauni bet ziniet - galvā maisās tik daudzi scenāriji un dažreiz viņi laužas uz āru un gribas kā pasakā, bet nav ļauni domāts. nu i nekas, nesanāca, cerams nākamreiz es pārdomāšu savu lomu vairāk niansēs. un ne tik skarbās un nežēlīgās. lai nav ietekmēti cilvēki. viņi pie visa vainīgi, es viņus neciešu, viņu ir par daudz un par dažādu.
time for another doll house ;> |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2004|11:01 pm] |
| [ | music |
| | Klaus Schulze - Ash Ra Tempel - Day Dream | ] |
Paldies, jā, man iet labi.. mmhm. Lasu deMonteņa esejas un dzeru zaļu tēju. Šodien SoeX neizdevās nopirkt, lai gan - iznāca jauks čats ar pārdevēju. Gribu tomēr savas SoeX, pēc tik ilgiem laikiem - GRIBU!!!
 |
|
|
| |
[Aug. 20th, 2004|12:24 am] |
|
mazs, panaivs un pavisam apmaldījies. |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2004|07:12 pm] |
| [ | mood |
| | gssw | ] |
| [ | music |
| | DIESELBOY - Biostacis - Brain Hack | ] |
heartless bitch. maza spēlīte ar žurnāla parolēm un es zinu visu sīkumos. sēžu bimbāju un viss, ko no sevis gaidu ir kāds truli bezpalīdzīgs žests [izmest krēslu pa logu, piezvanīt *viņam, sapīpēties zāli, neēst kādu nedēļu u.c.] pēc kura kāds mani samīļotu un pateiktu neesi bēdīga. es lasu tekstus kas nebija domāti manām acīm un, ziniet skaudra realitāte, cik var būt ļoti tas viss samudžināts. tik daudz un vēl pavērsts tavā virzienā ka nesaproti vai tas ir dieva dāvana vai lāsts.
ideāli - es lasu tālāk bet tas tā mēreni saplēš mani mazās drumsliņās. es - es nezinot, ko es gribu. FAK jā es nezinu bet neviens nedrīkst to teikt skaļi!!!! un vēl uz papīra! un pat ja drīkst.
es jūtu kā topu uzvilkta.
-
-
laiks
-
vēl laiks
-
pusstunda
un esmu sašauta, cik esmu netaisnīga. man pasniedz visu uz zelta paplātītes bet es atsakos un.. fak jā - es eju pie 5m bieza mūra aiz kura slēpjas cita līdzīga paplātīte un ar nagiem skrāpēju mūrī durtiņas. lai gan - es neesmu pilnībā pārliecināta, ka tā tur tiešām ir. maigais mazohisms. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2004|09:49 pm] |
|
šovakar īdu. sāp mugura un kāja. visu dienu guļu un lasu 1984. tagad pat filmu noskatīšos. draudzene aizvesta uz laukiem mani apskauž par to, ka man nav laika. nepareizi dara. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2004|04:16 pm] |
| [ | music |
| | Squarepusher - Plaistow Flex Out | ] |
es varu apraudāties jebkurā brīdī=uznāk greizsirdības lēkmes. dauzu plēšu situ metu [augšā lejā priekšā iekšā aiziet un atkal ir labi (vairs nekad).] kas pie rokas pret sienu salauzu pildspalvu uz pusēm knakš un miers.
vēlāk - kušš, nekas nav noticis. |
|
|