as i dream about movies they won't make of me when i'm dead

tikko ievēroju, ka uz manas medus burciņas rakstīts 'garšvielu maisījums čurkstošā forele'. mr hyde nesen prasīja, kad es guļot. nu katrā ziņā ne jau naktīs. naktīs smēķēju līdz man kļūst (dziedošā kauperbalsī) slikti, kaļu plānus un sapņus, kas nekad netiks īstenoti, jūtjūbē nododos timotijiem līrijiem, džonijiem depiem un tad vēl attiecīgā mirkļa aizraušanās lietām.

kaimiņi mani palēnām apludina. es dzīvoju pirmajā stāvā un regulāri apludinu žurkas.

tad vēl regulāri iemetu izsmēķus neatbilstošās vietās un uzrīkoju mazus ugunskurus. varbūt- zemapziņas ilgas pēc vasaras, latvijas, jāņiem.

pēc nedēļas būšu mājās. pēc trim- kaukšu aiz vēlmes palikt, es sevi pazīstu. tad piekārtošu spalviņas un nodošos labprātīgai trimdai.

ne jau viss, ko mīl, jātur tuvu. tad neizdodas novērtēt.

tieši tā mazliet. mazliet i love you vakaru, mazliet sen(ne)aizmirstu puisēnu, mazliet rupjmaizes un šokolādes sieriņu, mazliet atslodzes no blogošanas.

kaut kur manos haotiskajos pierakstos, kur vajadzētu glīti vizēt tiesību un citu muļķību pierakstiem, ir ieskricelēts:

un ja nu es nemaz negribu zināt, cik daudz drīkst atkailināt?

pēdējā laikā patīk atskaņas. tāda sajūta, ka, pat ja tu īsti nezini, ko gribētu pateikt, prātā ienāk atskaņa un sakārto domu.

rītdien vakars rezervēts zaķismam. klubam, pie kura allaž rindojas ferrari un porši. izmaksāti kokteiļi un piedauzīgas drēbes.

kailija de bovuāra, kā teica f. begbeders. trāpīgi. apmēram tas, par ko man patiktu izlikties.

labrīt.

a) mhm, tveru savu vecumu saasināti. tādēļ, ka paradokss tajā, ka, bļīīn, no worries, būšu i vecāka, i gudrāka, un tik duma jau neesmu, lai gribētu tāda ašāk kļūt. bet, protams, ka cilvēku vērtē pēc vecuma. plus, jūtot spiedienu, cenšos uzvesties nobriedušāk un galu galā sanāk pilnīgs sviestains saspringtums. trakāk bija vasarā pirms pusotra gada, kad skraidīju apkārt īsās drēbītēs, nerunāju daudz kompleksu par valodas zināšanām dēļ un biju gaišmataina. 'hey, it seems you're not that stupid,' paziņoja ne viens vien. pārmetums vietā bijis arī par to, ka izmantoju savu jaunību-kājiņas-actiņas dažādos aprēķingājienos, un tad jau nevaru vienā brīdī savākties un būt nopietnā meitene. negribu, šķiet, arī. tikai reizēm. reizēm traucē. zināmās jomās man ir salasījusies pieredze, kas mazliet pārsit vienaudžus, zināmās es vēl esmu maza un naiva. nobalansēt. lai vai kā, šejienes divdesmitgadnieki ir stipri aiz mūsējiem. bet vecmāmiņas grimases kopā ar pārdozētu acu zīmuli izskatās muļķīgi, atzīstu. bezrūpīgāka. bezatbildīgāka. ar sliktāku krievu valodu. niķi klubot un darīt lietas, kuras varu atļauties. bet nē, es labprāt 'nekad neizaugtu līla'.

b) apmēram jau uztrāpīju. latvija ir mana sirdslieta. mājas. bet multikulturālisms, vai sauc kā gribi, var iedot neticami daudz. ņurkšķēšanu un burkšķēšanu i pa savām, i citām tautām ar. un tomēr. redzēt tālāk var tikai paejot tālāk. novērtēt siltumu mājās, var tikai atzīstot svešo. nebūtu skraidījusi kā dulla pa pasaulīti, būtu standarta divdesmit viens. tā, vienkāršojot. iespēja pabūt daļai no vairākiem veselumiem vienlaicīgi ir baisi svētīga. jā, esmu pret īrijas zemenēm un tā. bet tāpēc, ka man ir paveicies. nav iemesla dragāt pašlepnumu. tomēr pieņemu pat to. vēl esmu tālu no savas vietas atrašanas.

visvairāk, varbūt pat aizspriedumu līmenī, esmu pret laulībām ar ārzemniekiem. es ticu valodai kā vienam veselumam ar bekgraundu. mīlestībai kā absolūtajai sapratnei. saskaņai. brīvdienu romāniņi ir izglītojoša lieta. bet atdot savu dzīvi kādam, kas jāņus, konduktorus, jūru (utt utvjpr) aptvers tikai kā grāmatu ilustrācijas, nedomāju, ka mācētu. sarunas, kontakti, jau tā ir tik trausli tuvu pārpratumiem. vēl pāris sienas pa vidu. tad vienam ir mazliet jāatkāpjas, no turienes no kurienes radies. kaut kas pārlieku virspusējs. kā iemīlēties acīs vai temperamentā. mīlestībai jādakterē vientulība. esmu bijusi nopietnākā līmenī kopā ar diviem ārzemniekiem. nogurdina. gan nest karogu, gan mest krūmos. subjektīva nepatika pret pārīšiem latviete-itālis lidmašīnās, kas staipa neveiklu valodu kā tādu apgremotu košļeni un nemitīgi smaida, it kā sacīdami: 'viss ir pavisam burvīgi.' je crois pas que ca dure, c'est tout.

mmm...

aiziešu pēc cigaretēm. septiņi stāvi uz leju, septiņi uz augšu.
un 'shitu' smēķēt man nudien nevajadzētu. kaut kādas jūtelīgas dusmas uzreiz kā smilšu pulkstenim koncentrējas vienuviet.


monogāmija ir tikpat absurda un izplatīta kā spītīga turēšanās pie vienas mīļākās dziesmas vai vienas grāmatas.

cieņa pret gudriem cilvēkiem, jūsma par naiviem.

īgnums pret tiem, kas iedomājas esam tādi, kādi nav. tiem, kuri (šī būs nožēlojama metafora)irl profilā sarakstījuši daudz šiku citātu un citu neadekvātu muļķību. vai ko citu. vienalga ko citu.

tūlīt. grauzīšu cigaretes galiņu un lasīšu jauno jūsos. tikai septiņi uz leju, septiņi uz augšu.

-man vēl joprojām nav elektrības, un viņa pati laikam neatnāks
-es no rītiem nespēju pati pamosties un attiecīgi rodas pārāk lieli telefonrēķini
-reizēm vīna korķi ir grūti izvilkt
-man nav ko vainot daudzos jautājumos
-es brokastīs dzeru gaišu kolu ar gaišām cigaretēm
-šīs brokastis es lietoju trijos dienā
-man ir atkarība no šī portāla
-man ir lieka kafija, kuru es nedzeru
-man nav ne jausmas, kā sauca pēdējo (pēdējos daudz?) vīriešus, ar kuriem skūpstījos
-man ir 9 stabilas attiecības skaipā

ir jocīgi tik skaidri apzināties cik daudz es varētu panākt dzīvē, ja man būtu mazāk principu. pie tam visi, kas mani pazīst ir pārliecināti, ka man tādu nav.