as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - tagad būs jau godīgi izpētītas un precīzas mas refleksijas

a) mhm, tveru savu vecumu saasināti. tādēļ, ka paradokss tajā, ka, bļīīn, no worries, būšu i vecāka, i gudrāka, un tik duma jau neesmu, lai gribētu tāda ašāk kļūt. bet, protams, ka cilvēku vērtē pēc vecuma. plus, jūtot spiedienu, cenšos uzvesties nobriedušāk un galu galā sanāk pilnīgs sviestains saspringtums. trakāk bija vasarā pirms pusotra gada, kad skraidīju apkārt īsās drēbītēs, nerunāju daudz kompleksu par valodas zināšanām dēļ un biju gaišmataina. 'hey, it seems you're not that stupid,' paziņoja ne viens vien. pārmetums vietā bijis arī par to, ka izmantoju savu jaunību-kājiņas-actiņas dažādos aprēķingājienos, un tad jau nevaru vienā brīdī savākties un būt nopietnā meitene. negribu, šķiet, arī. tikai reizēm. reizēm traucē. zināmās jomās man ir salasījusies pieredze, kas mazliet pārsit vienaudžus, zināmās es vēl esmu maza un naiva. nobalansēt. lai vai kā, šejienes divdesmitgadnieki ir stipri aiz mūsējiem. bet vecmāmiņas grimases kopā ar pārdozētu acu zīmuli izskatās muļķīgi, atzīstu. bezrūpīgāka. bezatbildīgāka. ar sliktāku krievu valodu. niķi klubot un darīt lietas, kuras varu atļauties. bet nē, es labprāt 'nekad neizaugtu līla'.

b) apmēram jau uztrāpīju. latvija ir mana sirdslieta. mājas. bet multikulturālisms, vai sauc kā gribi, var iedot neticami daudz. ņurkšķēšanu un burkšķēšanu i pa savām, i citām tautām ar. un tomēr. redzēt tālāk var tikai paejot tālāk. novērtēt siltumu mājās, var tikai atzīstot svešo. nebūtu skraidījusi kā dulla pa pasaulīti, būtu standarta divdesmit viens. tā, vienkāršojot. iespēja pabūt daļai no vairākiem veselumiem vienlaicīgi ir baisi svētīga. jā, esmu pret īrijas zemenēm un tā. bet tāpēc, ka man ir paveicies. nav iemesla dragāt pašlepnumu. tomēr pieņemu pat to. vēl esmu tālu no savas vietas atrašanas.

visvairāk, varbūt pat aizspriedumu līmenī, esmu pret laulībām ar ārzemniekiem. es ticu valodai kā vienam veselumam ar bekgraundu. mīlestībai kā absolūtajai sapratnei. saskaņai. brīvdienu romāniņi ir izglītojoša lieta. bet atdot savu dzīvi kādam, kas jāņus, konduktorus, jūru (utt utvjpr) aptvers tikai kā grāmatu ilustrācijas, nedomāju, ka mācētu. sarunas, kontakti, jau tā ir tik trausli tuvu pārpratumiem. vēl pāris sienas pa vidu. tad vienam ir mazliet jāatkāpjas, no turienes no kurienes radies. kaut kas pārlieku virspusējs. kā iemīlēties acīs vai temperamentā. mīlestībai jādakterē vientulība. esmu bijusi nopietnākā līmenī kopā ar diviem ārzemniekiem. nogurdina. gan nest karogu, gan mest krūmos. subjektīva nepatika pret pārīšiem latviete-itālis lidmašīnās, kas staipa neveiklu valodu kā tādu apgremotu košļeni un nemitīgi smaida, it kā sacīdami: 'viss ir pavisam burvīgi.' je crois pas que ca dure, c'est tout.