| Oct. 14th, 2011 08:20 pm vecs čats ar mi, kur es stāstu, ka ir divu veidu mīlestības, uzleca uz mana datora. savāda bē es teorija, kas.. ai, cik retrospektīvā lietas šķiet traģikomiskas.
-man ir tāda sajūta, ka mēs dzīvojam burbulī,
-man bail viņu saplēst.
-man bail, ka es nevaru tikt ārā.
plakš. jocīgi. man bieži jādomā par to mielava citātu, ka, ja mīlestība ir beigusies, tā nekad nav bijusi mīlestība. es nelietotu TO vārdu, bet- jā. e. tikko atcilpoja pie manis sūdzēties skaipā, ka jūtas vientuļš. un.. man bija slinkums runāt. gandrīz vai sakaunējos. bet man nebija noskaņojuma izlikties par draugu. bez tā atriebīgā rūgtuma, starp citu. vienkārši- slinkums.
savukārt. tos, kas šķiroties saka to absurdo "es tevi mīlēšu vienmēr," tos es saprotu. atkal gribas aizvietot vārdu. bet. jā, lietas, kas ir beigušās, nekad nav pastāvējušas. tam lai paliek fotoalbumiņi draugos.
un, jā, briesmīgi necitējamais ošo, reku, mētājas grāmatplauktā.
"un ir labi, ja lietas mainās: katrs vakars ir citāds, ik diena nav kādas citas atkārtojums". 1 comment - Leave a comment    |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}