Sep. 19th, 2011 09:21 am vakardien gluži neapzināti rimčikā rociņa pastiepās pēc snikeriem. kaut kāda atlaide vai kas tāds. un tad tāda nejauša apjausma, ka, pareizi, viss taču ir tik sen mainījies. un- paldies dievam.
es esmu sapratusi, kāpēc cilvēki nešķir laulību. nozāģēt savu pūstošo kāju nekad nebūs reflekss. kaut runā, ka mūsdienās jau tā darot, neviens necīnoties. samierināties ne vienmēr ir cīnīties. un cīnīties... vispār. varētu padomāt, ka precēties nozīmē iziet ringā.
patiesība man šķiet daudz vienkāršāka un brutālāka. bet to šodien paturēšu pie sevis. 1 comment - Leave a comment |