as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

man kādreiz tāds piemita, šķiet, diezgan lielā mērā.
šodien. es vairs nesaprotu pat konceptu. un, iespējams, gribu dzīvot savā globālajā ciematiņā.
nu, ja tu, latvietis nebūdams, runāsi kaut kādas šausmīgas muļķības par manu tautu, tad drusku saskaitīšos. bet tikpat labi- par visu reģionu, piemēram. vai par... eh, par kādu labu filmu, teiksim.

"mani cilvēki"- jā.
"mana valsts"- amm, nu kas vispār ir mana valsts. vēsture? robežas? kultūra, acīmredzot ne pārāk. izcelsme. jā, bet izcelsme ir viss, kas ar mani noticis.
pasaules vēsmas, manuprāt, var tikai labprātīgi nogrābt. neba uzgrūst.

bet, jā. es esmu latviete. tā ir gadījies. ne labi, ne slikti, fakts citu starpā.

(Reply) (Parent) (Thread)

es, šķiet, vienmēr vairāk esmu ticējusi prāta, inteliģences, kultūras brālībai, kaut kam tādam, kas šķērso valstu un valodu robežas, bet vienlaikus, man tomēr gribas - vismaz uzplūdiem - vairot inteliģenci, plašo redzesloku un citas lietas, ko par labām uzskatu, tieši tajā sabiedrībā, tautā, no kuras esmu cēlusies, nevis abstrakti.
ai, bet ko nu es. es vispār pēdējā laikā nezinu, ko gribu dzīvē. turklāt tas pretnis manī, kas liek mētāt kažoku no vienas puses uz otru - vienmēr norādīt uz lietas otru pusi. nebrīnies, ja kādreiz tikpat kvēli, kā šobrīd aizstāvu patriotismu, kādreiz aizstāvēšu kosmopolītismu. varbūt pat jau esmu to darījusi.

(Reply) (Parent) (Thread)

vaitanemēsvisi,vaitanemēsvisi...

(Reply) (Parent) (Thread)

:)

(Reply) (Parent)