Dec. 18th, 2010 10:47 am tā pat nav... tie ir mazi mēģinājumi saprast, kas ir lācītī.
divdesmit garus gadus
viņa lūdza, lai atstāj zābakus aiz durvīm
divdesmit garus gadus
tu viņu piebradāji
un tik un tā
mēs visi ticējām,
ka citādāk
nebūtu nekā
acis zilganās liesmās
kalstoša ābele aiz loga
bet tai mājā
nekad nebija auksti
ko tu te meklē
šī telpa taču ir tukša
piedot var simtām reižu
nepiedot- pirmo un vienīgo
un, skat, tu apgulies uz grīdas
un velti centies ieelpot
paša nospiedumus
nāsīs iegulst terpentīns
es biju jauna piecpadsmit minūtes
četrus metrus no ieejas
līdz izejai
jā, viss ir caurstaigājams
es biju jauna piecpadsmit minūtes
bet bērns es palikšu vienmēr
māt, vai tad savu spēku
mēs maz spētu paturēt sevī ?
1 comment - Leave a comment |