as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

nosapņoju alisi brīnumzemē.

nav pirmā reize, ka nosapņoju filmu, bet pirmā reize, kad piedzīvoju voisoveru sapnī. pati biju viena no varoņiem, taču kādā brīdī dabūju skumji noteikt: ak, tad VIŅA ir alise...nu ja. es jau zināju, ka es neesmu alise.
manai varonei bija jānomirst, apziņa nomācoša.

savukārt alise bija precējusies ar balto trusi. es jautāju alisei: klausies, bet tu taču sekoji un tiecies pēc kaut kā cita? alise kaut ko nomurmināja, bet brīdī, kad viņa bija projām, atcerējos caur miega apgrūtinātu loģiku, ka viss kārtībā, ka tieši baltajam trusim taču viņa bija sekojusi un nokaunējos par izteikto pārmetumu- ka viņa tik garlaicīgi has settled. (starp citu, kad teicu to, kāds cits jau aizrādīja, ka- don't we all? neatceros, ka pēc tam vēl būtu ņurdējusi).

tad, protams, vēl česīras kaķis, sarkanā karaliene un mans angļu kompozīcijas skolotājs, kas bija sajucis prātā un nemitīgi uzbruka cilvēkiem ar manikīra šķērītēm.

milzīgā šaha spēle bija pārvērsta orģijā ar īpatnējiem noteikumiem, bet, protams, zemapziņa, protams. nelabojamāka kā televīzija.

man garām noskrēja trusis un viņam klupdama krizdama, bet pie rokas- alise. es pamodos un skaidri zināju, ka tims var labāk. daudz daudz labāk.