as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

uz kaudzes patiesu stāstu motīviem. grafomānijas lēkme pēdējā laikā. bet nu šis vēl viens.

saki, kur sāp,
papūtīšu
bet varbūt nesaki vis
lai nezinātu kur sist

klau, tu taču arī atceries tos mūžgaros vakarus, kad mēs trenkājām lapas cauri visai pilsētai un vaigi sapūsti sarkani tad jūra atkal jūra vienīgais glābiņš blenzt pāri horizontam kur otrā pusē cilvēki noteikti ir skaistāki un laimīgāki un ne tik nepatīkami īsti?

vislabāk paliec kluss
aizej nepamanīts
pustukšs un dzīvs
kuš

paskat, tu smaidi, kad tu smaidi tas ir tā it kā tu tūlīt smietos vēl tikai milimetru paraut lūpkaktiņu ar nagu uz augšu hop un mūzika garāmejošām ausīm, velns, tev ir pasaulē skaistākie smiekli, tu nekad nedrīkstētu pārstāt nomirt kopā vāļājoties pa zemi un histēriski elsojot divi plānādaiņi plānprātiņi, ak nu diez vai tev patiktu tāds plāns

es tevi mīlu
tā kā par daudz
tā nav atzīšanās
bet drauds

štrunts par ko runāt, pa lielam viss te ir zināms mēs te esam jau bijuši, un, labi, jā, tu te vairs nemaz nedzīvo, bet atceries tu reiz teici, visapkārt dubļi un rudens kauc sejā, tu reiz teici „let’s pretend it’s christmas and we’re happy”.

*

vai nu ej prom
vai arī gulies uz galda
uz operāciju zāli
vienmēr ir rinda

kad tevi atradīs
sagrieztu gabaliņos
policijas ziņojumā
būs rakstīts

piedodiet, tas skuķēns
viņa bija
šķebinoši
salda