as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

liela daļa cilvēcisko attiecību skumji atgādina karlsonu un brālīti. viens kas gaida, kas sajūsmā spiedz ieraugot un neko nespēj pārmest. otrs, kas kaut kādā ziņā mīl pirmo. bet mīl vēl daudzas citas lietas, pie tam nekādi negrasās atteikties no jaukajām dievināšanas privilēģijām.

kaut gan nespēj cienīt tik lupatīgu būtni. nejūtas atbildīgs. jo ko tad es, viņš jau skrien pakaļ, rausta zvanus trīs reizes un tā.

un ik reizi, kad man kāds saka- skaties, cik burvīgi kāju īkšķi, pirksi manus īkšķus?

es nosarkstu un priecīgi brēcu: jā, jā, jā.

jo manas dzimšanas dienas bez tevis, karlson, nebūs īstas dzimšanas dienas. brālītis bija mazohists. bet nelaimīgs, diez vai nelaimīgs. melanholisks mazliet. visu attaisno tas, ka reizēm tu mani aizved pastaigāt pa jumtiem.