as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - ne par referendumu (kaut gan beidzot noskaidroju, par ko šūmēšanās)

manuprāt, kārļa vērdiņa dzejoļkrājums ir izcils. manuprāt, kārlis vērdiņš ir vienīgais latviešu šodienas dzejā ar dvēseli līdz kaulam. gaile, briedis, manfelde, pujāts etc. etc. reizēm uzsit pa pareizajām stīgām, bet viņus nevar tik dabiski citēt.

labi, droši vien pirms četriem gadiem, vērdiņš mani aizķēra ar i love you hītu. un pēc tam sešus mēnešus man bija jāraksta visādas muļķības. kas viss sākās ar mājasdarbu. izvēlies dzejolīti un uzraksti atbildīti. noskanēja zvans, pirms bija jānolasa, un tas jauki, jo tas nešaubīgi ir atklātākais un muļķīgākais pinķerējums, ko jebkad esmu pamanījusies sacerēt. un tad kaut kad kaut kāpēc vērdiņš staigāja pa skolas gaiteņiem, un  bija gandrīz tā, it kā elsbergs staigātu. ir tikai vēl viens, kas raksta citādi, bet tik pat labi. bet viņš jau tā īsti līdz galam nenolaižas līdz poēzijai. un tepat vien viņš ir, bet es laikam turēšos pie vērdiņa. it sevišķi tamdēļ, ka pirmais, ko uzšķīru, bija 'live'. un es kliedzu. lai arī ko uzšķirtu tālāk, arī viss pārējais. elpaizraušanās.

vinsh pusnaktiis meklee mieru
es sapnjoju kaa traka
(miiljaa, tu ESI traka)
siermaiziite
viena pati siermaiziite liip pie auksleejaam
es atceros, kaa mees uudeni leejaam
saakumaa vinjam un vinjai
tad arii viens otram
vinjam nevajag sieru
vinjam nevajag mani
(re, es to varu pateikt skalji)
tu tachu zini, ka miilu
zini tachu zini
siera stiidzinja stiepjas tik gara
un sapinas iepinas tevii
bet tu esi izgaajis peec brokastiim
'saki, lai vinja nomierinaas'
saki, ka nebuus nekaa
liidz maijam vismaz

 saki
bet klusaam
un apsoli
nekad neest siermaiziites
pieklaajiibas peec