Apr. 22nd, 2008 12:59 am
ir tādi soļi, no kuriem uz asfalta uzmetas zosāda
(un tad kāds sakņupis pielīp pie zoles)
ir tādas balsis, kas sastindzina pūļus
(un kāds ieslīd kā pretklepus tablete rīklē)
‘vakara pasaciņu!’ uzstājīgi lūdzas tavs bērns
bet tu vairs te neesi, neviens vairs neatceras, vai vispār esi bijis
kopā ar ubagiem tu sildi rokas pie degošām riepām
kopā ar putniem tu taranē nevainīgas lidmašīnas
reiz sen senos laikos viņi dzīvoja laimīgi mūžīgi mūžos
viņa aizšķir pašu pēdējo lapu
ir tādi stāsti, kas nekad nebeidzas
(un kāds ielīp plakstos uz palikšanu)
______
no aizkariem viņa šūdina kleitas
tamdēļ tie logi tik kaili un auksti
un balles pamestu māju smadzenēs
soļi kā sveši sirdspuksti samin putekļus
vēl aizvien dejojot iekožas otra plecā
un aizvien šķiet, ka tumsā viņa spīd
tu esi precējies un audzini trīs meitas
klusiņām kalsti, vēl klusītiņāk alksti
šonakt, kad tava dārgā baudkāri stenēs
izslēgusi gaismas un gāzes degļus
balti sveķi uz lūpām kad sarecēs
tu būsi tik laimīgs, ja laime ir spīts
___________
nāc ar mani tēvzemes džungļos lapsenes medīt
klupdami, krizdami, melnumi aiz nagiem
sūnās ļauj mani tevi uz mirkli apbedīt
tu esi tik kraukšķīgs, ļauj iecirst zobus
acu baltumi lāsmaini kā trakajiem, kā baltajām raganām
pārdur vēnas, lien vēl dziļāk iekšā un tālāk
paspēlē paslēpes, nekas, pieklauvēšu par tevi arī
krīti, bet lēnām, lai pagūstu uzsnigt zem tevis
un tad, kad septiņjūdžu soļiem sarkanās papēžkurpēs
aizslīd dienas, viena pēc otras kā lelles pa mēli
gaišmate meitene iemieg glāstot mobilo telefonu
līdz plaukstās pārkarst un piekūst pie miesas
atnāc pie manis šovakar sapnī, vari nākt kaut vai
tai šausmīgajā džemperī pārlieku īsajām piedurknēm
mazas papīra lidmašīnas pamētāt lietū
nekad, nekad pavisam nekad nepamosties
__________1 comment - Leave a comment |